Dzirkstele.lv
Valsts kontrole šodien publisko ikgadējo finanšu revīziju ministrijās un centrālajās valsts iestādēs par 2021. gadu rezultātus. Noslēdzoties ikgadējām finanšu revīzijām ministrijās un centrālajās valsts iestādēs, Valsts kontrole sniegusi 24 atzinumus par gada pārskatiem, no tiem divi – Kultūras ministrijai un Izglītības un zinātnes ministrijai – ar iebildēm būtisku apjoma ierobežojumu dēļ. Par to informē Valsts kontroles Sabiedrisko attiecību un iekšējās komunikācijas daļas vadītāja Signe Znotiņa-Znota.
Īsumā
- Apkopojot Valsts kontroles sniegtos atzinumus par ministriju un centrālo valsts iestāžu gada pārskatiem, secināms, ka gada pārskatu kvalitāte saglabājas iepriekšējo gadu līmenī. Kultūras ministrijai un Izglītības un zinātnes ministrijai sniegti atzinumi ar iebildi.
- Pārbaudīti 85 % no Covid-19 krīzes pārvarēšanai izlietotajiem līdzekļiem, nekonstatējot būtiskus pārkāpumus. Tomēr sniegti ieteikumi nepieciešamajiem uzlabojumiem.
- Revīzijās visbiežāk neatbilstības konstatētas atlīdzības izmaksā.
- Sniegti 56 ieteikumi, tajā skaitā 18 Covid-19 pārbaužu ietvaros.
Revīzijas apjoma ierobežojumi Kultūras ministrijas resorā saistīti ar nenoslēgtu Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja eksponātēku novērtēšanu, kas neļāva Valsts kontrolei gūt pietiekamus revīzijas pierādījumus par daļu no muzeja krājuma bilances vērtības, kas kopā veido 61 miljonu eiro. Līdz 2021. gada beigām ir novērtēta un uzskaitīta lielākā daļa eksponātēku. Izglītības un zinātnes ministrijā Valsts kontrole neguva pietiekamus un atbilstošus pierādījumus un nevarēja noteikt nepieciešamo labojumu apmēru par materiāliem līdzekļiem un veiktajiem maksājumiem 12 miljonu eiro apmērā. Desmit iestādēs nav veikta gada slēguma inventarizācija.
Šobrīd Valsts kontrole vēl nepublisko informāciju par Sabiedrības integrācijas fonda gada pārskatu, jo tas netika iesniegts Valsts kontrolei likumā noteiktajā termiņā, savukārt Centrālā vēlēšanu komisija ir izmantojusi tiesības apstrīdēt revīzijas departamenta lēmumu, arī par šo revīziju informēs sabiedrību vēlāk.
Šajā gadā ir būtisks pieļauto kļūdu labojumu apmērs gada pārskatos, kas bija iespējams sakarā ar Valsts kontroles veiktajām revīzijām. Kļūdas galvenokārt ir saistītas ar nepareizu izdevumu ekonomisko klasifikāciju, kas var radīt nepareizu priekšstatu par institūciju finanšu stāvokli. Kļūdas revidenti konstatē un palīdz novērst katru gadu, un 2021. gada pārskatu sagatavošanā to apjoms vismaz četras reizes pārsniedza ierasto, naudas izteiksmē gandrīz sasniedzot miljardu eiro.
2021. gadā Valsts kontrole turpināja plašas pārbaudes par līdzekļiem, kas tika piešķirti un izlietoti Covid-19 krīzes pārvarēšanai. Finanšu revīziju ietvaros pārbaudījām 85 % no faktiski izlietotajiem 1,94 miljardiem eiro. Lai arī līdzīgi kā iepriekšējā gadā līdzekļi ir izlietoti paredzētajam mērķim un būtiskus pārkāpumus Valsts kontrole nekonstatēja, atsevišķās jomās uzlabojumi ir nepieciešami. Detalizētāka informācija par Covid-19 izdevumu pārbaudēm pieejama ŠEIT.
Vērtēti 18 atbilstības jautājumi (pārbaudes, kuru mērķis ir pārliecināties, vai noteiktu uzdevumu veikšanai piešķirtie līdzekļi ir izlietoti likumīgi un atbilstoši paredzētajam mērķim). No 18 atzinumiem 13 ir bez iebildēm, trīs ar iebildēm (Labklājības ministrijai, Iekšlietu ministrijai un Veselības ministrijai), vienā gadījumā Izglītības un zinātnes ministrijai Valsts kontrole atteikusies sniegt atzinumu un viens atzinums Iekšlietu ministrijai ir negatīvs.
Iekšlietu ministrijai sniegts negatīvs atzinums par Iekšļietu ministrijas Informācijas centram piešķirtā finansējuma IKT speciālistu atlīdzības palielināšanai izlietojumu, jo, pretēji paredzētajam, IKT speciālistu atlīdzība nav palielināta un vairāk nekā viens miljons eiro iestādes kapacitātes stiprināšanai nav izlietots. Tāpat arī revidenti konstatēja, ka Informācijas centrs pārskata gadā ir izlietojis vien divas trešdaļas no iestādei piešķirtā budžeta un nav īstenoti iekšlietu nozarei būtiski projekti vairāk nekā 10 miljonu eiro apmērā. Detalizētāka informācija par iekšlietu resora finanšu revīzijā secināto pieejama ŠEIT.
Kā galvenais revīzijas jautājums Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā skatīta rīcība ar Dabas resursu nodokļa (DRN) ieņēmumu palielinājumu. Palielinot DRN likmes un mainot sadalījumu starp pašvaldību un valsts budžetā iemaksājamo nodokļa daļu, 2021. gadā valsts budžetā tika plānots ieņēmumu pieaugums par nepilniem 11 miljoniem eiro. No tiem vairāk nekā četri miljoni eiro piešķirti mērķiem, kas nekādā veidā nav saistīti ar nodokļa iekasēšanas mērķi (vides kvalitātes saglabāšana un ilgtspējīga dabas resursu izmantošana), proti, finansējums piešķirts Kultūras ministrijas, Sabiedrības integrācijas fonda un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izdevumu segšanai. Tas izmantots izdevumiem, kas saistīti, piemēram, ar IKT platformas pilnveidošanu un futbola infrastruktūras projektu īstenošanu. Turklāt no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai piešķirtajiem teju deviņiem miljoniem eiro revīzijā nebija iespējams izsekot divu miljonu eiro precīzam izlietojumam, jo pusotrs miljons eiro piešķirts bez pamatotiem aprēķiniem, bet vēl finansējumam pusmiljona eiro apmērā netiek veikta izlietojuma uzskaite.
Arī šogad revīzijās konstatēti pārkāpumi, par kuriem Valsts kontrole vērsīsies atbildīgajās institūcijās, aicinot rīkoties kompetences ietvaros un izvērtēt amatpersonu atbildību.
Tā, piemēram, Tieslietu ministrijas Ieslodzījuma vietu pārvaldē pretlikumīgās piemaksās izmaksāti 57,5 tūkstoši eiro. Galvenais priekšnosacījums piemaksas piešķiršanai bijusi vakcinācijas pret Covid-19 fakta esamība, tomēr likums šādas piemaksas neparedzēja. Pārkāpumi, kas saistīti ar atlīdzības izmaksām, konstatēti arī citos resoros. Labklājības un veselības resorā konstatēti gadījumi, kad Covid-19 piemaksas saņēmuši darbinieki, kuriem saskaņā ar likumu tās nepienācās. Savukārt Izglītības un zinātnes ministrijā pārkāpumi attiecināmi gan uz piemaksām izglītības iestādēs, gan uz nepamatoti izmaksātām stipendijām izglītojamiem.
Noslēdzot 2021. gada finanšu revīzijas, sniegti 56 ieteikumi, no kuriem četri ieviesti jau revīziju laikā, 46 tiks ieviesti līdz nākamās finanšu revīzijas noslēgumam, pieci – divu līdz trīs gadu laikā. Ieviešot ieteikumus, tiks uzlabota pārskatu pareizība, pilnveidoti iepirkumu organizēšanas procesi, uzlabota uzskaite, iekšējās kontroles sistēmas un atlīdzības sistēma, kā arī novērsti citi trūkumi, kas kavē efektīvu publisko līdzekļu izlietojumu.
