Pašvaldības ap Gulbenes – Alūksnes bānīša šaursliežu dzelzceļu vēlas noteikt īpaši aizsargājamu kultūrvēsturisku teritoriju.
Pašvaldības ap Gulbenes – Alūksnes bānīša šaursliežu dzelzceļu vēlas noteikt īpaši aizsargājamu kultūrvēsturisku teritoriju.
Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas tehnikas pieminekļu speciālists Andris Biedriņš pauž, ka par to sapulcē vienojušies SIA “Gulbenes – Alūksnes bānītis” dibinātāji.
“Šādas teritorijas noteikšana ap Latvijā vienīgā regulāri kursējošā šaursliežu vilciena sliedēm iespējama vienīgi ar speciāla likuma palīdzību,” saka A.Biedriņš.
Viņš uzsver, ka īpaši aizsargājamo teritoriju ap bānīša sliežu ceļu būtu jānosaka “saprātīgās robežās”. Šajā teritorijā būtu iekļaujams viss sliežu ceļš 33,6 kilometru garumā, ko bānītis diendienā mēro ar 25 kilometru ātrumu stundā, kā arī dzelzceļa stacijas un citi nozīmīgākie objekti tuvumā.
SIA “Gulbenes – Alūksnes bānītis” direktors Osvalds Lucāns stāsta, ka uzņēmums ir aizvadījis pirmo darba gadu un pierādījis, ka spēj strādāt, nevienam neesot parādā. “Pasažieru pārvadājumi, protams, nav rentabli. Taču mēs pierādījām, ka esam atraduši iespēju, kā pelnīt naudu ar tūrisma pasākumiem,” saka O.Lucāns.
Viņš pauž, ka ir nepieciešams pastāvīgi “spodrināt bānīša tēlu”, lai cilvēkos radītu interesi. Par tradīciju kļuvis rīkot izklaides braucienus tūristiem Ziemassvētkos un Lieldienās. Popularitāti iemantojuši Bānīša svētki, kas šoruden – 6.septembrī – notiks jau ceturto gadu pēc kārtas, turklāt – svinot bānīša simtgadi.
Pagaidām nav izdevies īstenot ieceri par tvaika lokomotīves iegādi. Alūksnes un Gulbenes rajona pašvaldības šim nolūkam cer panākt valsts investīciju piešķiršanu 2004.gadā. Gulbenes – Alūksnes bānītim, kā pastāstīja O.Lucāns, ir trīs “ejoši vagoni”, vēl divi ir jāremontē. Ir četras lokomotīves. Bānīša uzņēmumā strādā 25 cilvēki. Ritošo sastāvu SIA “Gulbenes – Alūksnes bānītis” nomā no valsts akciju sabiedrības “Latvijas dzelzceļš” un gadā par to kā nomas naudu maksā apmēram 4000 latus.
