Pirms pāris nedēļām noskatījos, ka pīlādzis, kas aug netālu no manas mājas, jau iekrāsojis sarkanas savas ogas, un nodomāju – jā, rudens jau liek par sevi manīt! Bet nu ir pienācis arī jaunais mācību gads, kas ik gadu atgādina – rudens tiešām ir klāt! Otrdienas rītā bērni ar asteru un gladiolu pušķiem rokās, saposušies, mazliet noskumuši par vasaru, kas aizsteigusies vēja spārniem un nav ļāvusi sevi šogad tā kārtīgi izbaudīt, bet droši vien priecīgi par atkalsatikšanos ar skolas un klasesbiedriem, pulcējās savās skolās, klasēs. Priekšā atkal jauns mācību gads, jaunu zināšanu apgūšana, iesaistīšanās interesantās aktivitātēs. Protams, protams, droši vien reti kurš skolēns, jautāts, vai viņš ir noilgojies pēc skolas, pēc mācīšanās, sniegs apstiprinošu atbildi, bet pieaugušo sarunās ne reizi vien var dzirdēt, ar kādu prieku viņi atkal atgrieztos skolas solā un baudītu šo procesu no jauna. Un tas ir tikai tāpēc, ka viņi jau ir izbaudījuši dzīves skolu, kur mācības ir daudz sarežģītākas nekā parastajā skolā. Bet visam ir savs laiks – savs laiks mācībām skolā, savs – augstskolā un savs – dzīves skolā, bet ikvienā skolā gūtās zināšanas ļauj smelties pieredzē, bagātina mūs, tās veido mūs par tādiem cilvēkiem, kādi esam. Un lai arī kādā brīdī pieļaujam kļūdas, mums ir iespēja gūt mācību no tām, jo mācīties jau nekad nav par vēlu. Vienmēr var atgriezties augstskolas solā, lai atkal apgūtu kaut ko jaunu, var pieteikties kādiem kursiem, interešu pulciņiem vai nodarbībām, vienkārši pilnveidot sevi!
