Trešo gadu novada dzejnieki Gulbenē pulcējas pie novada bibliotēkas
Šis ir trešais gads, kopš Dzejas dienu laikā novada dzejnieki, kā arī viesi savu dzeju skandē uz Gulbenes novada bibliotēkas kāpnēm. Pagājušajā piektdienā, kad interesenti bija aicināti uz pasākumu “Es ielūdzu tevi uz ķirbju sēkliņu mielastu!”, dzejnieku dzejas lasījumos jautās skumjas par aizejošo vasaru un pārdomas par rudeni. Sajūtas spilgtākas vērsa ne tikai ķirbji, bumbieri un cinnijas, bet arī novada dzejnieku košās šalles.
Dzejas dienu pasākums līdzīgi kā pērn iesākās ar Gulbenes novada bibliotēkas Lasītāju apkalpošanas nodaļas vadītājas Ivetas Krūmiņas mudinājumu visiem pasākuma dalībniekiem piedalīties trīs minūšu ilgā zibakcijā, lasot dzeju. “Lasīt dzeju ir ne tikai mūsdienīgi, bet arī intriģējoši. To apliecināja 2013. gada Dzejas dienu pasākums, kad visi kopā pulcējāmies pie ābolu groza, bet pagājušajā gadā skanēja dzejas vārdi ar pīlādžu smaržu. Šogad mēs gribējām runāt caur ķirbja labsirdīgo apaļumu un ķirbju sēkliņu filosofiju,” teica I. Krūmiņa.
Gaumes atšķīrās
Pasākuma viesis bija dzejnieks un mūziķis Andris Akmentiņš – lielisks novērotājs, ironizētājs, skarbs savā tiešumā. Viņš ir vairāku dzejas krājumu, kā arī stāstu krājuma autors. Rakstnieks ir saņēmis vairākas literārās prēmijas. Viņš atzina, ka esot jauki, ja dzejolis tiek nosapņots. Tad atliekot tikai to pierakstīt un apstrādāt. “Cilvēks, kurš ir apveltīts ar radošu prātu, pasauli redz kā negatavu. Viss šajā pasaulē ir materiāls, ar kuru kaut ko var iesākt. Nekas nav galīgi bezcerīgi, jo it viss var būt izejmateriāls kaut kam citam,” uzskata A.Akmentiņš. Savulaik literāta tikšanās ar viņa daiļrades cienītājiem Gulbenē ilgusi vairāk nekā trīs stundas.
Neviens Dzejas dienu pasākums nav iedomājams arī bez literātu kluba “Autogrāfs” dalībniekiem Evitas Lūses, Ineses Tirzītes, Agneses Līcītes, Anitas Graumanes, Īrisas Puidzes, Viļņa Graša, Ramonas Ruņģes, Daigas Kalinkas. Ivetas Krūmiņas un Aivara Oša. Kuri lasīja savu dzeju. To papildināja Imants Ilgažs, atskaņojot dziesmas ar novada un citu literātu tekstiem. Klausītāju vērtējums dzejnieku sacerējumiem bija dažāds un liecināja par to, ka gaume mēdz būt atšķirīga. Ja kādam šķita, ka kaut ko tādu var uzrakstīt katrs, tad bija klausītāji, kuri katrā dzejolī spēja rast dziļu domu, sajust autora iekšējos pārdzīvojumus. Tika atzīts, ka liela nozīme ir arī rakstīšanas stilam.
Līdzīgi kā iepriekšējās Dzejas dienās arī šogad dzeju spilgtāku darīja māksla, jo izstādē “Pa vidu vasarai” bija aplūkojamas lejasciemietes Sandras Semenkovičas gleznas. Visiem atkal bija iespējams radīt kopīgu gleznu. Šoreiz kopā ar mākslinieci Rudīti Liepiņu glezna tapa netradicionāli, jo tika gleznota, izmantojot plastilīnu. Daudziem tas bija pārsteidzošs atklājums.
Jaunumi visām gaumēm
Dzejas dienu pasākuma neiztrūkstoša sastāvdaļa ir Vītola izdevniecības grāmatu galds, kur ikviens varēja iegādāties kādu mūsu novada autoru izdevumu, kā arī raudzīt, cik radoši ir strādājuši kaimiņu literāti. Izdevniecības redaktore Ilona Vītola gan atzina, ka šogad jauno izdevumu klāsts esot nedaudz skopāks. Pie literatūras cienītājiem šogad devies Ī.Puidzes dzejas krājums “Dvēsele zem varavīksnes”. Krājuma atvēršanas svētki augusta beigās notika autores mīļotajā Lejasciemā. Jaunajā dzejoļu krājumā ir apkopoti Ī.Puidzes viena gada emocionālie vērojumi, pārdzīvojumi un izjūtas. Krājumu ilustrē Aivara Stračinska fotogrāfijas. Pērn klajā nāca viņas pirmais dzejoļu krājums “Sirds valodā runājot”. Radoša sadarbība izveidojusies lejasciemietei, kuras aizraušanās ir fotografēšana, Mirdzai Ankupai un jaungulbenietei dzejniecei Inesei Torai. Tapis kopdarbs “Mani un tavi dvēseles putni”. Arī tirzmalietei Ievai Bērziņai izdots autobiogrāfisks romāns “Ārsts dzīves skolā”. ”Sakot lielu paldies lejasciemietei Intai Balodei, šogad ir izveidota un izdota arī grāmata par Lejasciemu. Tajā izlasāmi pašu lejasciemiešu mīlestības vārdi Lejasciemam. Esam izdevuši arī citu novadu literātu darbus,” stāsta I.Vītola. Pasākuma izskaņā bija vērojams, ka izdevniecības grāmatu galdam piestāja daudz interesentu.
