Vērienīgā akcija plānotos rezultātus nesniedza
Šonedēļ pēdējo gadu vērienīgākajā lauksaimnieku protesta akcijā Briselē pulcējās 4000 lauksaimnieku un aptuveni 1500 tehnikas vienību no 28 Eiropas Savienības dalībvalstīm. Protestētāju vidū bija arī Gulbenes novada zemnieku saimniecības
“Lācīši” pārstāvis Gints Gžibovskis.
Viena no galvenajām prasībām, ko izvirzīja lauksaimnieku pārstāvji, ir prasība atvēlēt atbalstam piensaimniecībā 500 miljonus eiro no kopēja Eiropas Savienības lauksaimniecības rezerves fonda. Tajā ikgadējās nodevas ieskaita arī Latvijas zemnieki. Lauksaimnieki no Eiropas Savienības amatpersonām pieprasīja nekavējošu atbalstu, jo zemās piena un gaļas cenas zemniekus novedušas uz bankrota sliekšņa. Iepriekš lauksaimnieki gan prasījuši 700 miljonus.
Ar to vēl nekas nebeigsies
“Dodoties uz protesta akciju Briselē, mēs bijām cerējuši, ka tai būs lielāki panākumi, tomēr labi, ka tika rasts vismaz kaut kāds risinājums, lai atbalstītu piena krīzes skartos zemniekus. Varēja secināt, ka situācija lauksaimniecībā Eiropā ir daudzmaz līdzīga, jo arī citās valstīs piena cenas nesedz ražošanas pašizmaksu. Vērienīgajā akcijā visi lauksaimnieki parādīja, ka vēlas panākt situācijas uzlabošanos. Briselē varēja redzēt, kā protestus pauž ar citām metodēm, lai panāktu savas intereses. Tās nav tik miermīlīgas kā Latvijā,” stāsta G.Gžibovskis. Viņš pieļauj, ka šoreiz lauksaimnieku agresivitātes izpausmes bijušas nedaudz par nopietnām, tomēr zemnieki parādījuši savu nostāju prasībā, ka situācija ir jāmaina. “Galvenais uzsvars tika likts uz to, ka zemniekiem ir jāpalīdz tikt galā ar samilzušo situāciju, ka viņiem nav “jāmaksā” par esošās ārpolitikas sekām. Tās skar ne tikai piensaimniekus, bet arī dārzeņu audzētājus un cūkkopjus. Latvijā situācija ir sevišķi dramatiska, jo piena iepirkuma cenas ir vienas no zemākajām Eiropas Savienībā. Pagaidām nav zināms, kā starp valstīm tiks sadalīti 500 miljoni eiro,” stāsta zemnieks.
Lauksaimnieki izvirzīja arī konkrētu direktīvu, kas aizliegtu Eiropas Savienības valstu lielveikaliem pārtikas preces tirgot par cenu, kas ir zemāka par to reālo pašizmaksu. Tika pausta nostāja, ka tiešmaksājumi zemniekiem ir jāsaņem ātrāk, kā arī jāsniedz lielāks Eiropas Savienības atbalsts produkcijas noieta tirgiem, jo 40 procentus no produktu noieta tirgus piensaimnieki ir zaudējuši tikai Krievijas embargo dēļ.
Nezinu, kā visu samaksāt
To, ka piena lopkopība tiešām ir uz bankrota robežas, apliecina Daukstu pagasta zemnieku saimniecības “Jaundreiņi” saimniece Olita Keibeniece, kura savulaik arī pati ir piedalījusies lauksaimnieku rīkotajās protesta akcijās.
“Daudz kas ir atkarīgs ne tikai no Briseles, bet arī no Latvijas valdības. Mūsu zemnieku saimniecībā daudzus gadus galvenā ražošanas nozare ir piena lopkopība, bet pašreizējā situācijā ar saimniecības ieņēmumiem nav iespējams segt visus izdevumus. Saņemot naudu par pārstrādei nodoto pienu, tā ir jāsadala degvielas iegādei, lopbarības sagatavošanai, tikai minimālās algas samaksai strādniekiem, kur tad vēl visi nodokļi. Saimniecībā ziemas periodā, lai izbarotu lopus, ir vajadzīgi trīs tūkstoši skābbarības ruļļu. Viens plēves rullis šogad maksā aptuveni 86 eiro. No viena plēves ruļļa pietiek no 23 līdz 25 skābbarības ruļļu ietīšanai. Parēķiniet, cik naudas ir jāizdod par trīs tūkstošiem skābbarības ruļļu! No naudas par pienu nesanāk,” situāciju raksturo Olita Keibeniece.
Nedaudz glābj graudkopība
Tirzas pagasta zemnieku saimniecības “Lejas Zosēni”saimnieks Jānis Jēgers stāsta, ka saimniecībā situāciju labāku vērš tas, ka ir divas ražošanas nozares – piena lopkopība un graudkopība. “Kaut kas jau ir panākts, rīkojot protestu, bet tas nav nekāds glābiņš un risinājums. Tā zemnieku pieklusināšana uz īsu laiku. Lai samaksā zemniekiem par darbu tik, cik šis darbs maksā, tad protestus rīkot nevajadzēs! Labi, ka saimniecībā ir arī graudkopība, jo tad iztrūkstošos līdzekļus piena lopkopībā varu paņemt no tās. Man tāpēc ir mazliet vieglāk. Zemnieks var grozīties, kā vēlas, bet izdevumus samazināt saimniecībā nav iespējams. Ja govis netiks barotas pietiekami, tad piena būs vēl mazāk. Līdz ar to arī ienākumu vēl mazāk,” uzskata J.Jēgers.
