Ātrās palīdzības mediķi Gulbenē šonedēļ veiksmīgi izturēja ikgadējo profesionālo zināšanu ieskaiti.
“Rezultāti ir labi. Kā saka – grūti mācībās, viegli kaujā. Mūsu mediķiem vienmēr ir jābūt gataviem. Situācijas darbā ir dažādas. Mediķiem reizēm uz vietas ir jāpieņem lēmumi, kas varbūt nav tradicionāli,” “Dzirkstelei” saka Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta Vidzemes reģionālā centra vadītājs Aksels Roshofs.
Gulbenē ir ātrās palīdzības brigāžu atbalsta centrs. Šādi centri Vidzemē ir vairāki. Gulbenes centra pārziņā ir Alūksne, Ape, Balvi, Tilža un Viļaka. Vidzemes reģionā strādā pavisam 34 ātrās palīdzības brigādes. Apkalpojamais reģions diognālē no Ainažiem līdz Viļakai ir vairāk nekā 300 kilometru garš. Dienestam visā teritorijā ir vienota zāļu, materiālu piegāde, arī darbs ar personālu ir centralizēts. A.Roshofs pavēsta patīkamu jaunumu, ka dienestā ir gaidāms ārstu palīgu algas palielinājums par aptuveni 20 procentiem.
Grib punktu Velēnā
Mēnesī Vidzemē vidēji ir 2 līdz 3 izsaukumi pie pacientiem, kuriem apstājusies elpošana un sirds darbība. Tad ir svarīgi izsaukuma vietā ierasties 7 vai 8 minūšu laikā. “Tā ir veiksmes atslēga – ātra nokļūšana pie pacienta, infarkts, elpošanas apstāšanās var notikt sabiedriskā vietā, mājās, mežā ogojot,” stāsta A.Roshofs.
Lai nodrošinātu šādu operativitāti, Vidzemē, ņemot vērā slimnīcu skaita samazinājumu un pārprofilēšanos, apzināta nepieciešamība pēc lielāka neatliekamās palīdzības punktu skaita. Piemēram, Gulbenes novadā šāds punkts varētu būt Velēnā. Kāds iebildīšot, ka tur ir maz iedzīvotāju.
Aksela Roshofa arguments – šis esot viens no “aklajiem punktiem”, kas garantētu ātrāku piebraukšanu izsaukumos. Viņš arī uzsver, ka tas ir jautājums, kura risināšanai ir vajadzīgas finanses. Bez sadarbības ar pašvaldību iztikt nevarēšot. Neatliekamās palīdzības veiksmīga sniegšana iedzīvotājiem dod drošības sajūtu, kas savukārt rezonē ar pašvaldības funkcijām.
Asiņainais augusts
Augustā Vidzemē ātrās palīdzības mediķi saukti palīgā sevišķi traģiskos gadījumos gan saistībā ar kriminālnoziegumiem, gan smagām autoavārijām un nelaimes gadījumiem. 26.augustā Rankā, kur sadursmē ar smago automašīnu bojā gāja trīs vieglās automašīnas pasažieri – vecmāmiņa un divas mazmeitas -, kā arī cieta autovadītāja un mazgadīgs bērns, ātrās palīdzības mediķi notikuma vietā ieradās 4 minūšu laikā, tātad vēl pirms Valsts policijas un glābējiem.
“Sagadījās, ka tuvākā brigāde izsaukuma brīdī brauca no Strenčiem. Tāpēc piebraukšana bija ļoti operatīva,” stāsta A.Roshofs. Būt pirmajiem notikuma vietā mediķiem esot bijis smagi gan no profesionālā, gan no fiziskā un emocionālā viedokļa. Avarējušās automašīnas jumts bijis saplacināts, mašīna – grāvī. “Jāsaka mediķiem paldies par pašaizliedzību un varonību. Centās paši no avarējušās automašīnas dabūt ārā cietušos, atbalstīja viņus arī psiholoģiski. Iesaistījās arī ātrās palīdzības šoferis,” klāsta A.Roshofs. Tomēr bez glābēju palīdzības iztikt nav bijis iespējams. A.Roshofs saka, ka vēlāk pats aizbraucis apskatīt notikuma vietu un, kaut ir ļoti pieredzējis, jo 20 gadus kā ārsts ir strādājis akūtajā ķirurģijā, sapratis, cik ļoti smagi šajā izsaukumā bija brigādei. Pēc tam ātrās palīdzības mediķiem tikusi nodrošināta psiholoģiskā palīdzība.
Savukārt gadījumu, kad 30.augustā Daukstu pagastā dzemdībās nomira sieviete, kura jau bija trīs bērnu māmiņa, A.Roshofs komentē lakoniski: “Pirmkārt, neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāde tika izsaukta novēloti. Otrkārt, neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādi vispār nevēlējās izsaukt. To izdarīja mazgadīgs bērns. Šim bērnam pat neļāva saukt neatliekamo medicīnisko palīdzību. Pieaugušo tajā brīdī nebija klāt.” Ātrā palīdzība šajā gadījumā izsaukuma vietā ieradās 25 minūšu laikā, kas atbilst standartprasībām. A.Roshofs bilst, ka ātrie varēja atbraukt ātrāk, bet jāņem vērā ceļu stāvoklis. Konkrētajā gadījumā bija jābrauc arī pa grants segumu. Jāsaprot arī, ka ātrā palīdzība izvēlas braukšanas ātrumu saprāta robežās. A.Roshofs apstiprina plašsaziņas līdzekļos jau izskanējušo informāciju, ka ātrās palīdzības ierašanās brīdī bērns sievietei jau bija piedzimis un gan jaundzimušais, gan māte jau bija noasiņojuši, bija iestājusies abu nāve. Nāves cēlonis tikšot noteikts ekspertīzē, bet ir aizdomas, ka sievietei ir bijusi trombembolija – tromba atraušanās asinsvados mazajā iegurnī. Šādos gadījumos, kad dzemdībās ir masīva asiņošana, tas esot raksturīgi, un parasti arī nāvējoši. Taču, ja dzemdības notiktu slimnīcā, bērns piedzimtu normāli un būtu dzīvs, uzskata A.Roshofs.
Viņš uzsver, ka ikvienam cilvēkam tomēr ir jāapzinās atbildība par savu veselību, šajā gadījumā sievietei bija jādomā ne tikai par sevi, bet arī par gaidāmā bērna dzīvību un veselību, laikus stājoties grūtniecības uzskaitē. “Ir šī pilsoniskā atbildība! Šī nebija situācija, kad sieviete gaida pirmo bērnu un neko nesaprot,” saka A.Roshofs. Tomēr viņš uzsver, ka negrib analizēt šā traģiskā notikuma iemeslus, jo tas ir citu dienestu pienākums.
Dīvaini komentāri
A.Roshofs saka, ka bijis dīvaini plašsaziņas līdzekļos lasīt atbildīgu Gulbenes novada domes amatpersonu komentārus saistībā ar dzemdētājas nāvi Daukstu pagastā. Pašvaldībā it kā neesot apmierināti ar ātrās palīdzības ātrumu, reaģējot uz izsaukumiem. Neapmierinot arī, ka ātrie pacientus neved atpakaļ uz Gulbeni pēc nogādāšanas Balvu neatliekamās medicīniskās palīdzības slimnīcā. “Esmu sazinājies ar pašvaldību. Esmu gatavs braukt arī uz kādu domes sēdi, ar deputātiem parunāt, izskaidrot neatliekamās medicīniskās palīdzības darbu Vidzemē,” piebilst A.Roshofs.
Viņš atgādina, ka ātrās palīdzības darbā ir jāievēro standarti. Pilsētā notikuma vietā pēc izsaukuma ātrajiem ir jāierodas 15 minūšu laikā, bet lauku teritorijā – 25 minūšu laikā, jo jāņem vērā ceļu stāvoklis un klimatiskie apstākļi. “Automašīnas mums ir jaunas, bet tiek ekspluatētas ļoti smagos apstākļos, liels ir arī ikdienā nobraukto kilometru skaits, dažai automašīnai – pat 600 un 700 kilometru diennaktī,” skaidro A.Roshofs. Turklāt ātrās palīdzības automašīnas nekādā gadījumā nevadā pacientus šurpu turpu kā taksometrs, jo tas neietilpst dienesta funkcijās. Ātrās palīdzības mediķu uzdevums ir tikai un vienīgi cilvēka dzīvības glābšana. Izvērtējami arī esot gadījumi, kad viens un tas pats cilvēks ātro palīdzību izsauc 12 reizes mēnesī. Tādā gadījumā vajagot izvērtēt šā pacienta komunikāciju ar ģimenes ārstu.
“SIA “Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība” izveide ir vietējo politiķu izvēle. Šī apvienība ir laba vai slikta – lai vērtē iedzīvotāji. Jāsaprot, ka bērns ar sāpošu vēderu ir tomēr jāved uz neatliekamās medicīniskās palīdzības slimnīcu, kas Gulbenei tuvākā ir Balvos. Tur pacientu skata ķirurgs, skata pediatrs. Diagnoze bieži vien tiek noteikta un pēc pusstundas varbūt pasaka: “Nekas nav. Var doties mājās!” Par to ir jāpriecājas, ka nav vajadzīga operācija. Kā nogādāt cilvēku atpakaļ uz mājām – tā ir sociāla problēma. Tā ir pašvaldības problēma, kuru var risināt dažādi. Ir slimnīcas, kuras sadarbojas ar taksometru firmas, ir talonu sistēma, pēc tam naudu atmaksā pilnībā vai daļēji. Modeļa izvēle ir Gulbenes vietējo politiķu kompetence,” saka A.Roshofs.
