Neviens nav svēts, un katram autovadītājam droši vien kādreiz gadās pārkāpt ceļu satiksmes noteikumus, bet ir tomēr tāda cilvēku kategorija, kuriem viss ir pilnīgi vienalga un kuriem šķiet, ka visam ir jānotiek tā, kā ir iedomājušies viņi, nevis tā, kā to prasa vispārpieņemtas normas, noteikumi, likumi. Ainas, kas paveras, ikdienā braucot pa Latvijas ceļiem, arvien vairāk šokē, jo uzdarbojas šī iepriekš minētā cilvēku kategorija. Brauc agresīvi, apdzen neatļautās vietās, klaji pārkāpj noteikumus, neievēro nekādu drošību. Jā, var jau teikt – lai skrien, lai brauc, gan dzīve viņus pārmācīs. Var jau būt, bet skumjākais ir tas, ka šādi “atsaldētie” diemžēl nereti līdzi “parauj” citus pilnīgi nevainīgus cilvēkus. Atbildīgie dienesti šobrīd cītīgi diskutē, ko un kā labāk darīt, lai mēģinātu mainīt situāciju, jo nu jau gandrīz ne diena nepaiet bez ziņām, ka atkal ir aizvadīta traģiska diena vai nakts uz Latvijas ceļiem. Protams, arī es piekrītu, ka soda mēri par dažādiem pārkāpumiem nav pietiekami bargi, ja cilvēki regulāri ir gatavi pārkāpt noteikumus (piemēram, ir dzirdēti gadījumi, kad autovadītāji, kas tikko atguvuši par braukšanu reibumā atņemtās vadītāja tiesības, tās ātri vien zaudē šī paša iemesla dēļ), tad tie ir jāmaina. Piekrītu arī tam, ka policija varētu patrulēt uz ceļiem daudz, daudz vairāk. Katram jau klāt policistu gan nenoliksi, bet varbūt kādu tas tomēr atturēs no pārkāpuma. Un tomēr pats galvenais – būtu jāmainās visu vadītāju domāšanai, elementārai cieņai pret citiem šoferiem un vispārējai kultūrai, piedaloties satiksmē. Taču kā to mainīt, ir grūti atbildēt.
