Laikraksta “Dzirkstele” redakcija saņēma vēstuli no rajona iedzīvotājas, kas vēlējās palikt anonīma.
Laikraksta “Dzirkstele” redakcija saņēma vēstuli no rajona iedzīvotājas, kas vēlējās palikt anonīma.
“Esmu sieviete jau gados. Man ir bērni pamatskolas vecumā, tāpēc paklausīju paziņu ieteikumam ar sludinājuma starpniecību iepazīties ar kādu vīrieti no laukiem. Rakstot atpakaļadresi, uz aploksnes norādīju, ka vēstule izsniedzama atpakaļadresē norādītā dokumenta numura uzrādītājam. Aizejot uz pastu, lai painteresētos, vai ir kāda vēstule, saņēmu atbildi, ka vēstules, uz kurām ir tikai numurs, neizsniedz. Kur vēstules palika, to varu tikai minēt, lai gan pastā atbildēja, ka tās esot nosūtītas atpakaļ to sūtītājam. Žēl, ka man nebija iespējams uzzināt sūtītāja adresi. Tagad nožēloju, ka neuzrādīju savas dzīvesvietas adresi vai pasta nodaļu, bet laukos cilvēki viens otru pazīst, tāpēc nevēlējos, lai mani apsmej, ka ar sludinājuma starpniecību gribu tikt pie dzīvesbiedra. Tagad pastam neuzticos, jo vēstules var vienkārši izmest.”
Gulbenes pasta direktores vietniece Zilgma Uiska izteikto aizrādījumu komentēja tā: “Diemžēl uz vēstules jānorāda pilna tās sūtītāja dzīvesvietas adrese un uzvārds. Ja ir norādīti tikai pases dati, vēstuli neizsniedzam. To aizliedz “Latvijas Pasta” pirms pieciem gadiem izdotais rīkojums. Ja uz vēstules ir norādīta atpakaļadrese, to nosūtām uz to, ja nav – vēstule nonāk “Latvijas Pasta” reklamācijas birojā glabāšanai.
Ja uz aploksnes ir norāde izsniegt vēstuli pēc pieprasījuma, mēs to darām. Tomēr iesakām uz aploksnes norādīt adresi un saņēmēja vārdu un uzvārdu, vai vārda pirmo iniciāli un uzvārdu. Pēdējos gados ir ļoti maz šādu gadījumu, tāpēc esmu izbrīnīta par radušos situāciju.”
