Esmu par to, ka bēgļi Latvijai būtu jāuzņem limitētā skaitā, atbilstoši arī mūsu apstākļiem, mūsu pašu iedzīvotāju skaitam, lai mēs stingri un noturīgi varētu saglabāt savu nacionālo identitāti. Esmu arī par to, ka bēgļus tomēr vajadzētu šķirot, nevis ņemt pretī jebkuru. Katrā ziņā es negribētu, ka Latvijā ienāk kaut kādi laimes meklētāji, strādāt negribētāji vai, nedod Dievs, teroristi. Lai viņi tiešām būtu tādi cilvēki, kuri savā dzimtenē tiek vajāti, vai arī kādu citu apstākļu dēļ viņiem tur nav iespējams normāli dzīvot.
Kur ņem līdzekļus?
Aizdomīgi šķiet tas, ka, redzot šos bēgļu pūļus, starp viņiem ir tikai labi ģērbušies, spēcīgi vīrieši, kuri nepavisam neizskatās dzīves nomocīti. Nekas neliecina arī par to, ka viņi nevarētu strādāt. Starp viņiem ir tikai pa kādai sievietei un bērnam. Mani ļoti izbrīna tas, kur šie bēgļi ņem tik lielu naudu, lai varētu samaksāt kontrabandistiem, kas viņiem palīdz nokļūt citās valstīs. Ja jau uzrunātie bēgļi, kā raksta laikraksti un informē televīzija, stāsta, ka naudu ir aizņēmušies no radiem, tad jau jāsecina, ka tie radi ir ļoti bagāti. Nu, kā tas tā var būt, ka radi bagāti, bet viens radinieks ir nabags? Tad jau uz vietas vajadzētu būt savstarpējai izlīdzināšanai.
Savulaik jau latvieši arī pāri jūrai bēga uz Gotlandi. Viņi bēga tāpēc, ka, paliekot Latvijā, viņiem draudēja izsūtīšana uz Sibīriju vai nošaušana. Ja tādu pašu apstākļu dēļ šodien bēgļi uz šejieni bēg no savām valstīm, tad tādi cilvēki mums ir jāpieņem.
Runājot par to, ka bēgļi var Latvijā ievest kaut kādas slimības, neesmu pārliecināts, ka tik traki var būt. Ņemot vērā bēgļu skaitu, kāds ir jāuzņem Latvijai. Ja bēgļi Latvijā gāztos iekšā masveidā, kā tas notiek Itālijā, Ungārijā un Grieķijā, kur viņu skaits sniedzas simtos tūkstošos, tad gan tas var radīt problēmas.
Jāievēro likumi un normatīvi
To gan vajadzētu noteikt, ka bēgļiem ir jāievēro visi mūsu valsts likumi un normatīvi. Arī viņu bērniem ir jāmāca latviešu valoda, nevis, kā lasīju, ka jāmāca krievu valoda. Arī bēgļiem ir jāmāca latviešu valoda. Tā būtu pēdējā cūcība, ja gribēs dzīvot Latvijā, bet latviski runāt nepratīs. To esmu teicis arī par krievvalodīgajiem. Man nav absolūti nekāda naida pret krievu tautības cilvēkiem. Man ir pazīstami daudzi izcili krievu tautības cilvēki. Tomēr, ja cilvēks Latvijā ir nodzīvojis desmitiem gadu un nemāk, kā arī negrib runāt latviski, turklāt vēl atļaujas nozākāt mūsu valodu, tad lai viņš brauc projām no Latvijas. Tāpat ir arī ar bēgļiem. Ja viņi nepakļaujas mūsu likumiem, tad viņi ir jātransportē atpakaļ uz turieni, no kurienes viņi tika ielaisti.
Tiek diskutēts arī par šo bēgļu nodarbināšanu. Savulaik jau darbā uz Latviju brauca gucuļi. Viņiem par darbu tika maksāts vairāk nekā vietējiem cilvēkiem. Kādreiz Ulmaņlaikā arī no Polijas uz Latviju brauca laukstrādnieki, kuri strādāja zemnieku saimniecībās. Domāju, ka arī bēgļiem varētu atrast darbu, jo arī šodien daudzu zemnieku saimniecību īpašnieki žēlojas, ka viņiem trūkst labu strādnieku, bet vai bēgļi būs tik labi strādnieki, kādiem tiem vajadzētu būt? Diemžēl mums jau arī pašiem ir daudz tādu cilvēku, kuri varētu strādāt, bet to nevēlas. Ja vēl tādi paši atbrauks no citām valstīm, tad kāda velna pēc viņi vajadzīgi!
Valdības stabilitāti
neietekmēs
Protams, attiecībā uz bēgļu jautājumu ir jābūt cilvēcīgai sapratnei. Man jau arī nepatīk, ja man blakus ir kāds sveštautietis, bet ir jāsaprot situācija, ja cilvēki ir nonākuši bezizejā. Arī mums pašiem Latvijā visādi var gadīties. Vēl jau visi neesam nodzīvojuši līdz kapa malai. Dzirdēju izteikumus, ka bēgļu jautājums it kā var ietekmēt mūsu valsts valdības stabilitāti. Uzskatu, ka tomēr stabilitāti tas neietekmēs. Neviens jau negrib, lai izjūk valdība, jo tad jau nebūs zināms arī jaunās koalīcijas sastāvs. Valdībā visi ir iesākuši labi dzīvot kā bezdelīdzēni pērklī. Tēvzemiešu un zaļo zemnieku atteikšanās no bēgļu uzņemšanas, es domāju, ir saistīta ar sava elektrorāta saglabāšanu, celšanu un palielināšanu. Būtībā jau uzņemamo bēgļu skaits Latvijai nav liels. Salīdzinoši igauņi un lietuvieši ir daudz lielāki nacionālisti par mums, tomēr viņi neiestājas pret bēgļu uzņemšanu. Atšķirība ir tikai tā, ka viņiem jau ir izstrādāti noteikumi, par kādiem varēs ieceļot. Mums arī tādus vajadzēja izstrādāt. Piekrītu arī tam, ka viss nav izskaidrots un izdomāts, kā rīkoties bēgļu uzņemšanas jautājumā.
Pierakstījusi Malda Ilgaža
