Novada vispārizglītojošo skolu likteni nākotnē ietekmēs arī valsts finansējums
Gulbenes novada domē ir izveidota darba grupa, kas strādā pie skolu tīkla attīstības 2016. -2018.gadam projekta izstrādes. Ja pagaidām zināšanai pieņemtais projekts, par kuru tika diskutēts izglītības, kultūras un sporta komitejas sēdē, tiks apstiprināts, tad daļa novada skolas piedzīvos ievērojamas pārmaiņas.
Projekts vēl ir izstrādes procesā
Šobrīd tajā ir ieskicēts līdz 2018.gadam slēgt Daukstes pamatskolu. Izmaiņas skars arī citas skolas. Piemēram, Lejasciema vidusskola, iespējams, būs kā pamatskola, bet Lizums – kā vidusskola. Gandrīz jau ir izlemts arī Gulbīša vidusskolas liktenis. Šī izglītības iestāde nākotnē varētu pildīt pamatskolas funkcijas. Druvienas un Krišjāņa Valdemāra pamatskola varētu tikt reorganizēta kā sākumskola, savukārt Galgauskas, Litenes un Stāmerienas pamatskola – kā sākumskola vai citas skolas struktūrvienība jeb filiāle. Par vidusskolas filiāli varētu kļūt arī Gulbenes vakara (maiņu) vidusskola. Rankas, Stāķu, Tirzas pamatskola varētu saglabāt savu līdzšinējo pamatskolas statusu. Tas pats sakāms arī par Gulbenes pilsētas izglītības iestādēm.
Satraukumu par to, ka Lejasciema vidusskola, iespējams, nākotnē varētu tikt reorganizēta par pamatskolu, pauda Lejasciema pagasta pārvaldes vadītājs Māris Milns: “Lejasciema vidusskola no Lizuma vidusskolas atšķiras tikai ar skolēnu skaitu. Salīdzinoši mums šajā mācību gadā ir tikai par 20 skolēniem mazāk, jo viņi devušies mācīties uz citām novada skolām. Citādāk lielu atšķirību ar Lizuma vidusskolu mēs nesaskatām. Nākamajā gadā mums ir iespējams arī nokomplektēt vidusskolas 10.klasi,” skaidroja M.Milns.
Vērtē pēc kritērijiem
A.Šķēls informēja, ka darba grupa noteikusi primāros kritērijus vispārizglītojošo skolu izvērtējumam. Starp tiem primārie ir: skolēnu skaits skolā, klašu piepildījums, ēkas, mācību programmu piedāvājums, īpašie piedāvājumi gan skolai, gan sabiedrībai, investīcijas, izglītības iestāžu attālums jeb pārklājums, projekti un valsts pārbaudījumi, kas arī ir izglītības darba kvalitātes rādītāji. Ņemti vērā arī sekundārie skolu vērtēšanas kritēriji, piemēram, skolēnu un skolotāju attiecības, uzturēšanas izmaksas, kā arī skolēnu deklarētās dzīvesvietas, kas arī nav mazsvarīgi.
“Skolu vērtējums ir veikts, un tiks aktualizēta viena vai otra lēmuma pieņemšana. Joprojām vēl tiks gaidīts arī izglītības iestāžu viedoklis. Pagaidām nav skaidrs arī, kāds būs valsts finansējums izglītības iestādēm. Par to šonedēļ runāsim sanāksmē, kas notiks Rīgā. Stratēģijai ir jābūt skaidrai jau decembrī. Arī sabiedrībai tas ir jāzina,” teica A.Šķēls.
Skolēnu brīvais tirgus
Darba grupā daudz diskutēts arī par skolēnu pārvadājumu maršrutiem, jo ir būtiski, vai bērni uz vienu vai otru skolu tiek vesti lielus attālumus, vai arī viņi mācās konkrētās administratīvās teritorijas izglītības iestādē, kas viņiem atrodas maksimāli tuvu.
Deputāts Andris Apinītis rosināja nofiksēt, cik “reāli kurš pieved savai skolai bērnus”. Izskanēja izteikums, ka novadā ir atļauts skolēnu brīvais tirgus. “Mēs pat paši finansējam šo tirgu,” atzina Izglītības, kultūras un sporta komitejas vadītāja Sandra Daudziņa.
Daukstu pagasta pārvaldes sekretāre Sandra Otlāne atzina, ka Daukstes skolā situācija ir kritiska, jo liela daļa bērnu izvēlas mācīties Stāķu pamatskolā. “Daukstes pamatskolā mācās pilsētas bērni, kuri ne visi nāk no labvēlīgām ģimenēm. Viņi visu nedēļu dzīvo skolas internātā. Ir paēduši. Pagastā dzimst bērni, bet izklīst,” teica S.Otlāne.
Deputāts Valtis Krauklis uzsvēra, ka skolotājiem, skolēniem un bērnu vecākiem par galveno noteikumu jāizvirza fakts, kāpēc skolēni, piemēram, no Lejasciema vidusskolas dodas mācīties uz Tirzas pamatskolu vai kādu citu izglītības iestādi. Daudz vairāk jārunā arī ar skolēnu vecākiem, jo tas nav normāli, kā novadā savstarpēji tiek dalīti bērni. “Nav pieņemami, ka novada pašvaldība no sava budžeta maksā lielu naudu tikai tāpēc, lai kāda skola varētu pastāvēt,” uzskata V.Krauklis.
“Tagad, skatoties skolēnu pārvadājumu maršrutus, redzam, ka skolēnu autobuss brauc garām vienai un pat divām skolām, lai bērnus aizvestu uz trešo izglītības iestādi. Tas izskatās ļoti bagāti. Jo mazāk bērnu, jo šim pakalpojumam ir lielāka vērtība,” teica S.Daudziņa. Auditorijā izskanēja ironija, ka “nevis nauda seko skolēnam, bet autobuss seko skolēnam”.
