Saeimas Juridiskā komisija atbalstījusi ierosinājumu izdarīt grozījumus administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paredz sodīt skolu direktorus un izklaides vietu vadītājus, ja to teritorijā pārdod narkotikas.
Saeimas Juridiskā komisija atbalstījusi ierosinājumu izdarīt grozījumus administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paredz sodīt skolu direktorus un izklaides vietu vadītājus, ja to teritorijā pārdod narkotikas. Līdz šim administratīvo pārkāpumu kodekss neparedzēja sodu par narkotiku tirdzniecību. Šādus grozījumus ierosinājuši Tautas saskaņas partijas pārstāvji. Viņi aicina skolu direktorus par šādu pārkāpumu sodīt ar 25 latiem, atkārtoti – ar 125 latu lielu sodu. Izklaides iestāžu vadītājiem sods paredzams krietni lielāks – no 200 līdz pat vairākiem tūkstošiem latu. Par to vēl diskutēs un lems attiecīgu instanču pārstāvji pirms apstiprināšanas Saeimā.
Šādu metodi cīņā par narkotiku tirdzniecības apkarošanu kārtējo reizi var uzskatīt par augstākstāvošo varas instanču mēģinājumu cīnīties ar aktuālas problēmas radītām sekām, nevis cēloņiem. Protams, var saprast skolu direktoru pausto sašutumu par šādu izteikto ierosinājumu, ka viņiem jābūt kā soģiem un jāuzņemas citu struktūrvienību funkcijas. Ne jau nu tikai skolas apkārtnē jaunieši varētu nopirkt narkotikas. Ja jau kāds tik ļoti vēlas tās iegādāties, tad to var izdarīt citviet, jo skola jau nav vienīgā vieta, kur pulcējas daudz jauniešu. Šim mērķim daudz piemērotākas ir vietas, kur viņi vislabprātāk masveidā tusējas un ļaujas dažādām trakulībām. Jāatzīst, ka jaunieši šodien ir pietiekami izglītoti un atradīs jebkuru iespēju, lai sasniegtu to, pēc kā tik ļoti kāro. Šķiet, mazpilsētu skolās daudz aktuālāka varētu būt jauniešu niekošanās ar cigaretēm un kāre starpbrīžos vai pēc stundām pa kluso uzvilkt dūmu. Ja viņi to nevar darīt skolas teritorijā, tad pēc stundām to dara daudzdzīvokļu māju apkārtnē, ko pēc tam rotā jauniešu atstātie izsmēķi. Nenoliedzami, ikviens saimnieks ir atbildīgs par to, kas notiek viņa īpašumā, bet no otras puses – skolas direktora kompetencē nav kontrolēt, vai kāds pie skolas netirgojas ar aizliegto augli, kā arī vajāt un aiz rokas ķert noziedzniekus. Daži to uzskata par padomju laika ideoloģiju – atrast kādu grēkāzi, kas patiesībā nav vainīgs, un tad to sodīt. Daudz apšaubāmāk narkotiku tirdzniecības problēma darbojas izklaides vietās, kur to diemžēl, iespējams, pat kultivē un slēpj. Zināms taču, ka alkohola un narkotiku tirdzniecība ir bizness, no kura var gūt lielu peļņu.
Šādu problēmu, ar kuru saistībā valstī likumi darbojas absurdi vai nedarbojas vispār, ir daudz. Grūti prognozēt (un maz arī ticams!), ka jaunieviestās administratīvo sodu normas narkotiku tirgošanas problēmā darbosies lietderīgi un efektīvi. Vai liela jēga būs tam, ka sodīs vienu, otru un trešo bez vainas vainīgo par to, ka citi nelegāli tirgo, pērk un lieto narkotikas?
