Zemkopības ministrija mēģinās virzīt ieceri daļai pārtikas PVN likmi samazināt līdz 5 %

Zemkopības ministrija (ZM) aicina valdību atbalstīt 5 % pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes ieviešanu svaigai gaļai, svaigām zivīm, olām un piena pamatproduktiem, liecina ministrijas izstrādātais informatīvais ziņojums “Par pievienotās vērtības nodokļa likmes diferencēšanu pārtikai”.

Tāpat ministrija aicina šāda soļa gadījumā vienoties ar Latvijas mazumtirgotājiem par to, ka pārtikas pamatproduktiem, kuriem PVN likme tiks samazināta līdz 5 %, cenas mazumtirdzniecībā tiks samazinātas.

Paplašinot PVN samazinātās likmes piemērošanu, prognozējamā negatīva ietekme uz valsts budžetu, pēc PVN likmes samazināšanas no 21 % līdz 5 % par svaigu gaļu, būtu 21 miljonu eiro, svaigām zivīm – trīs miljoni eiro, piena pamatproduktiem – 21 miljons eiro, savukārt negatīvā ietekme valsts budžetā pēc PVN likmes samazināšanas olām būtu seši miljoni eiro. Tādējādi sagaidāma kopumā 52 miljonu eiro ietekme uz valsts budžetu.

Informatīvajā ziņojumā norādīts, ka šogad Latvijā ir novērojams visu patēriņa izdevumu sadārdzinājums. Gada inflācija 2022.gada martā sasniedza 11,5 %, savukārt 2022.gada aprīlī – 13 %. Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās visvairāk – 2022.gada martā sasniedzot 14,7 %, savukārt 2022.gada aprīlī – 17,7 %.

ZM norāda, ka pārtikas cenu sadārdzinājums norāda uz to, ka Latvijas iedzīvotājiem iztikas minimuma nodrošināšanai nepieciešamo pārtikas produktu pieejamība kļūs vēl vairāk apgrūtinoša, jo, palielinoties pārtikas cenām, Latvijas iedzīvotāju pirktspēja samazināsies vēl vairāk, ņemot vērā Finanšu ministrijas (FM) datus par to, ka gan vidējā inflācija, gan pārtikas inflācija apsteidz vidējo ienākumu kāpumu valstī.

Tāpat nav arī indikāciju par to, ka inflācija varētu tuvākajā laikā samazināties, tieši pretēji, prognozējams tās turpmāks kāpums un pārtikas produktu sadārdzinājums, kuru arī turpmāk veicinās pieaugošo energoresursu un lauksaimniecības produkcijas ražošanai nepieciešamo izejvielu sadārdzinājums, kas pastiprinājies pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā.

Atbilstoši aktuālākajām FM inflācijas prognozēm, pārtikas cenas 2022.gadā vidēji palielināsies par 9,7 % salīdzinājumā ar 2021.gadā, kas ir ļoti straujš kāpums. Ekonomikas ministrija (EM) norāda, ka 2022.gada sākumā inflācija saglabājas augstāka par iepriekš prognozēto, un prognozē, ka gada vidējā inflācija 2022.gadā varētu sasniegt 12 %.

Pēc FM aprēķiniem, ieviešot samazināto PVN likmi svaigai gaļai, svaigām zivīm, olām un piena pamatproduktiem, ietekme uz pārtikas inflāciju būs ierobežota, samazinot gada vidējo inflāciju par 1,2 procentpunktiem. Savukārt ieviešot samazināto PVN likmi visai pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupai, gada vidējā inflācija samazinātos par 4,7 procentpunktiem. Pēc EM aprēķiniem, PVN likmes samazināšana līdz 5% arī pārējiem pārtikas produktiem ļautu mazināt inflāciju par aptuveni 3-4 procentpunktiem.

ZM ziņojumā skaidro, ka PVN pēc būtības ir regresīvs nodoklis, jo nabadzīgākās mājsaimniecības PVN veidā samaksā lielāku daļu no saviem ienākumiem nekā turīgas mājsaimniecības. Mazāk nodrošinātās personas būtiski lielāku daļu no rīcībā esošiem ienākumiem tērē pārtikai. PVN likmes samazinājums līdz 5 % pārtikas produktiem ļautu daļēji kompensēt reālo ienākumu samazinājumu, kas veidojies augstās inflācijas dēļ, pie tam visbūtiskāk ietekmējot maznodrošinātos iedzīvotājus. Savukārt iedzīvotāju ar zemākiem ienākumiem kopējais cenu samazinājums būtu lielāks, jo viņu patēriņa grozā izdevumu īpatsvars pārtikas produktiem ir augstāks nekā vidēji situētās mājsaimniecībās.

Tāpat pastāv arī citi teorētiski efektīvāki instrumenti mazturīgo iedzīvotāju atbalstam, piemēram, ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā ienākuma palielināšana, darbaspēka nodokļu samazināšana, kā arī dažādu sociālo pabalstu palielināšana, tomēr ne visi mazturīgie iedzīvotāji vēršas sociālajos dienestos pēc pabalstiem. Arī bezdarbnieks nejutīs nekādu ieguvumu no darbaspēka izmaksu sloga samazināšanas. Turklāt šādi pasākumi atstātu nesalīdzināmi lielāku negatīvu ietekmi uz budžetu. Savukārt PVN likmes samazināšana pārtikas produktiem labvēlīgi ietekmētu visus maznodrošinātos, norāda ZM.

Ziņojumā pausts, ka patlaban ir jāņem vērā ģeopolitiskā situācija, kādā atrodas ne tikai Latvijas, bet arī pārējo ES dalībvalstu un citu pasaules valstu pārtikas ražotāji un tirgotāji. PVN samazināšana ir viens no instrumentiem, kā apturēt pieaugošo pārtikas cenu kāpumu un padarīt Latvijas iedzīvotājiem pieejamākus iztikas minimuma nodrošināšanai nepieciešamos pārtikas produktus.

ZM atzīmē, ka PVN pārtikai samazināts arī citās ES valstīs. Turklāt, reaģējot uz pieaugošajām pārtikas cenām un uz pārtikas nodrošinājumu pasaulē, kuru galvenokārt destabilizējis Krievijas iebrukums Ukrainā, Eiropas Komisija (EK) šogad 23.martā pieņēma paziņojumu, kurā minēts, ka dalībvalstis var ieviest samazinātas PVN likmes un mudināt uzņēmējus samazināt cenas patērētājiem, lai mazinātu augsto pārtikas cenu ietekmi uz vismazāk aizsargātajiem iedzīvotājiem.

Jau ziņots, ka Saeima nu jau vairākas reizes ir noraidījusi opozīcijas piedāvājumus samazināt PVN likmi noteiktiem pārtikas produktiem.

Maija sākumā EM parlamentārās sekretāres amatā esošā Ilze Indriksone (NA) pēc koalīcijas partiju sanāksmes norādīja, ka jautājums par PVN samazināšanu pārtikai tuvākajā laikā būs koalīcijas darba kārtībā.

Tomēr finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) par PVN likmes samazināšanas iespēju bija skeptisks. Viņš norādīja, ka atbalsta sniegšana noteiktām sabiedrības grupām, kas jau ilgāku laiku bijis koalīcijā apspriests jautājums, nebūs iespējama, ja tiks samazināti budžeta ieņēmumi.

Tāpat skeptiski par PVN likmes samazināšanu izteicies premjers Krišjānis Kariņš (JV). Pēc viņa teiktā, šāds solis nedotu gaidīto rezultātu. Premjers intervijā televīzijas kanālam “TV24” norādīja, ka, samazinot PVN likmi, nav garantijas, ka pircējs izjutīs cenu kritumu, ņemot vērā, ka tirgotāji, starpnieki un ražotāji mēģinās peļņu paturēt sev. Tāpat viņš minēja, ka PVN samazināšana nav mērķēts atbalsts, turklāt atbalsts neproporcionāli par labu nāktu tieši tiem sabiedrības locekļiem, kuri ikdienā izdod vairāk naudas.

LETA