Es tevi apbalvoju ar uzmanību. Par to, ka veselu mūžību tu biji kaut kur, tikai ar sevi. Ar ticību un sapratni gāju pie tevis.
Es tevi apbalvoju ar uzmanību. Par to, ka veselu mūžību tu biji kaut kur, tikai ar sevi. Ar ticību un sapratni gāju pie tevis. Ar atbalstu. Neko neprasot. Vienkārši – uzklausot.
Es tevi iekaroju. Ar pacietību. Ar pieskārieniem. Ar glāstiem. Un ieguvu tavu tuvumu. Ar atbalss raidītu aicinājumu – izskanot pāri klusumam. Tā vienkārši- caur tavu elpu uz savas pieres.
Ap mums ir klusums. Tas ieklausās pieskārienos. Un uzbāzīgai puskrēslai čukst ausīs kaislīgus vārdus…