Pirmdiena, 15. decembris
Auseklis, Gaisma
weather-icon
+2° C, vējš 0.45 m/s, DR vēja virziens

Apgrozībā laista olimpiādei veltīta piemiņas monēta

Latvijas Banka Atēnu 2004.gada olimpiādei veltītajā starptautiskajā monētu programmā laidusi apgrozībā viena lata sudraba piemiņas monētu “Grieķu – romiešu cīņa”. Šī ir piektā olimpiskajiem sporta veidiem veltītā Latvijas Bankas monēta.

Latvijas Banka Atēnu 2004.gada olimpiādei veltītajā starptautiskajā monētu programmā laidusi apgrozībā viena lata sudraba piemiņas monētu “Grieķu – romiešu cīņa”. Šī ir piektā olimpiskajiem sporta veidiem veltītā Latvijas Bankas monēta.
Šo monētu Latvijas Banka velta klasiskajai jeb grieķu – romiešu cīņai. Tas ir dāvinājums olimpisko spēļu dzimtenei, gadsimtus ilgajai spēļu vēsturei un vienam no senākajiem cīņas sporta veidiem, kas laiku lokos atnācis līdz mūsdienām, kad, arvien papildinot cīņas noteikumus, vienkārša cīkstēšanās noslīpēta līdz vīrišķīgai spēka, veiklības un izturības sacensībai. Monēta kalta arī par godu grieķu – romiešu cīņās kādreiz slavenajiem latviešu vīriem.
1896.gadā nodibināts Rīgas Atlētu klubs, kura dalībnieki nodarbojās ar svarcelšanu un grieķu – romiešu cīņu. Pirmie latviešu grieķu – romiešu cīņas meistari, kas piedalījās olimpiādē, bija Jānis Polis (smagsvars) un Aleksandrs Priede (spalvas svars). Viņi Stokholmā 1912.gadā startēja Krievijas komandas sastāvā, bet pēc 1. pasaules kara neatkarīgajā Latvijā par sevi un savu valsti lika runāt Rūdolfs Ronis. 1921.gada pasaules meistarsacīkstēs Helsinkos viņš bija otrais labākais vieglajā svarā.
1924.gadā Parīzes olimpiādē latvieši startēja visās sešās svara kategorijās. Latviešu spēkavīrus pazina, tāpēc divdesmitajos gados Latvijai vairākkārt tika uzticēta starptautisku čempionātu rīkošana. Cīņas notika Salamonska cirka arēnā Rīgā, piedaloties vairāk nekā desmit Eiropas valstu pārstāvjiem. 1936.gadā Berlīnes olimpiādē labākos sasniegumus guva Edvīns Bietags, kas pussmagā svara kategorijā izcīnīja olimpisko sudraba medaļu (Eiropas meistarsacīkstēs Romā 1934.gadā viņš bija pirmais) un Krišjānis Kundziņš (5.vieta spalvas svarā). Starp Eiropas stiprākajiem savulaik bija arī vidsvars Jānis Kavals (3.vieta Prāgā 1931.gadā), smagsvars Alberts Zvejnieks (3.vieta Romā 1934.gadā un Kopenhāgenā 1935.gadā), vidsvars Georgs Ozoliņš (2.vieta Oslo 1939.gadā). Pēc 2. pasaules kara latviešu cīkstoņi startēja PSRS komandā. Lielākos panākumus guva Imants Klintsons, kļūstot par trīskārtēju PSRS čempionu (1971., 1973. un 1974.gadā), bet Viktors Kuzmins 1975.gadā Ludvigshāfenē ieguva Eiropas meistarsacīkšu sudraba medaļu. Monētas tirāža – 26 000 monētu, 1000 no tām piedāvā Latvijā. Monētas iespējams iegādāties Latvijas Bankā un citās ierastajās jubilejas un piemiņas monētu tirdzniecības vietās – bankās, suvenīru un juvelierizstrādājumu veikalos, lidostā “Rīga”.

Komentāri

Dzirkstele.lv aicina interneta lietotājus, rakstot komentārus, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro minētos noteikumus, komentārs var tikt izdzēsts vai autors var tikt bloķēts. Administrācijai ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem. Jūsu IP adrese tiek saglabāta.