Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija otrdien atlika grozījumu izskatīšanu reliģisko organizāciju likumā, jo nevēlas pieņemt pārsteidzīgus lēmumus.
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija otrdien atlika grozījumu izskatīšanu reliģisko organizāciju likumā, jo nevēlas pieņemt pārsteidzīgus lēmumus, ko var ietekmēt luterāņu arhibīskpa Jāņa Vanaga atteikšanās vadīt dievkalpojumu valsts svētkos.
“Pilnīgi atbalstu arhibīskapa rīcību. Viņa nepateiktais sprediķis ir labāks par to, kas būtu teikts. Arhibīskaps iestājas par savu tautu. Vēstulē prezidentei atteikšanās iemesli ir skaidri pateikti, un tie nav saistāmi ar Saeimas Budžeta un finansu komisijas akceptētajām izmaiņām likumā, kas paredz aplikt ar nekustamā īpašuma nodokli reliģisko organizāciju īpašumus,” laikrakstam stāsta Alūksnes evaņģeliski luteriskās draudzes mācītājs Ilgonis Alpe.
Arhibīskaps J.Vanags atklātā vēstulē prezidentei pauda uzskatu, ka viņš izjūt kaunu par mūsu valsts šodienu. “Man būtu grūti vadīt svētku dievkalpojumu, it kā viss būtu labākajā kārtībā,” teikts vēstulē. J.Vanags protestē pret policijas vārgulīgo cīņu pret bērnu seksuālo izmantošanu, vārdisku cīņu pret korupciju, kā arī pret topošo likumu par abortiem. Viņam pievienojas pārējo tradicionālo konfesiju vadība.
Valsts prezidente Vaira Vīķe – Freiberga asi kritizējusi arhibīskapa rīcību un apsver iespēju tradicionālo ekumenisko dievkalpojumu pārvērst lūgšanu rītā visu reliģiju ticīgajiem .
Tie paši Saeimas deputāti, kas tagad vēlas pieņemt grozījumus likumā un iekasēt nekustamā īpašuma nodokli no reliģiskajām organizācijām, solīja to nedarīt.
“Likuma grozījumi sāpīgi skars mazās draudzes. Tie neapdraud draudžu un ticības pastāvēšanu, jo tas ir Dieva ziņā. Tomēr krīzes situācijā nāksies dzīvot, jo reliģisko organizāciju īpašumi nekādu peļņu nenes,” secina I.Alpe.
