Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vadība ir konsultējusies ar psihologiem, lai noskaidrotu iemeslus, kāpēc Latvijā tik strauji vēršas plašumā kūlas dedzināšana.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) vadība ir konsultējusies ar psihologiem, lai noskaidrotu iemeslus, kāpēc Latvijā tik strauji vēršas plašumā kūlas dedzināšana.
Vakar Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē VUGD priekšnieks Aivars Straume pauda psihologu viedokli, ka, dedzinot kūlu, cilvēki pauž zemapziņā krājušos protestu un agresiju vai arī, tieši otrādi, tā izpaužas viņu zemapziņā slēptā vēlme sakārtot savu apkārtni.
A.Straume teica, ka viņam personīgi ir zināmi vairāki gadījumi Gulbenes pusē, kad kūlu apzināti aizdedzina īpašnieki, kas dažādu iemeslu dēļ nespēj apkopt zemes īpašumus. Kāds īpašnieks pat pavasaros zvanot no Kanādas kaimiņiem un lūdzot aizdedzināt kūlu viņa īpašumā. Kāds cits īpašnieks braucot no Rīgas uz Gulbeni dedzināt pērno zāli, un pērn ugunsgrēkā pat sadedzis viņa mobilais telefons. Tomēr visbiežāk kūlu aizdedzinot nabagi, kuriem nepietiek līdzekļu, lai apsaimniekotu mantotos zemes īpašumus.
Nadzīgi kūlas dedzinātāji ir arī skolēni, kam pavasara brīvdienās nav ko darīt, un “svaiga gaisa mīļotāji”, kuri nomet nenodzēstus izsmēķus. A.Straume piebilda, ka, tiekoties ar kolēģiem, noskaidrojis, ka pērnās zāles dedzināšana ir aktuāla arī ASV, kur tā arī kļūst par iemeslu mežu ugunsgrēkiem.
VUGD priekšnieks atzīmēja, ka pēdējos četros gados kūlas dedzināšanas sērga ir strauji gājusi plašumā, pērn ir fiksēti apmēram 4000 gadījumi. VUGD priekšnieks kūlas dedzinātājiem var uzlikt naudas sodu līdz 150 latiem.
