Latvijā aizvien vairāk modē ir dažādi skujeņi. To izvēli nosaka dārza platība, saimnieka gaume un kopējā kompozīcija.
Latvijā aizvien vairāk modē ir dažādi skujeņi. To izvēli nosaka dārza platība, saimnieka gaume un kopējā kompozīcija.
Stādu audzētavu piedāvājums ir plašs, sākot no augstām skujeņu formām un beidzot ar zemajām un klājeniskajām. Daudzas koku sugas pie mums ieceļojušas no Ziemeļamerikas vēsā un mitrā klimata joslas, kā arī no Eirāzijas.
Ligzdiņegle ar sānu apaļumiem
Ja Lieldienās vai citos svētkos nezināt, kur gaviļniekam novietot kādu pārsteigumu, iestādiet dārzā vismaz vienu ligzdiņeglīti, kas atgādina mazu un apaļu muciņu.
Desmit augšanas gados tās diametrs ir apmēram viens metrs, bet galotnītes vieta līdzinās ligzdai.
Pirmajā acumirklī šķiet, ka dārza īpašnieks kopējas ainavas veidojumam izvēlējies visparastāko egli, kurai kāds nežēlīgi nolauzis galotni.
Stādot vai pārstādot šo skujeni, tas jādara, netraumējot sakņu kamolu un neļaujot no saknēm nobirt augsnei.
Ja vietā, kur kociņu stādīsiet, augsne būs auglīgāka, egle straujāk vērsīsies plašumā, nekā tad, ja izvēlēsieties nabadzīgu augsni.
Kalnu priedes čiekuri līdzinās āķim
Daiļdārzos, kuru platība nav daži kvadrātmetri, lielisksi iederēsies arī kalnu priede, kuru mēdz dēvēt arī par āķčiekurpriedi. Tā veiksmīgi piemērojas mūsu klimatiskajiem apstākļiem un formu pakļauj dārznieka izdomai.
Tās augstums, ja skujeni neapgriež, sasniedz cilvēka auguma garumu vai pat trīs metrus. Priedi var veidot arī tā, ka tā apaļumā un augstumā līdzinās iepriekš minētajai ligzdiņeglei. Salīdzinājumā ar priedēm,kas aug mūsu mežos, kalnu priedes skuju krāsa ir gaišāka. Arī skujas nav tik asas.
Stādot vai pārstādot kalnu priedi, jācenšas netraumēt koka sakņu kamolu, tomēr, ja tas notiek, pēc iestādīšanas koks jālaista. Tāpat kā visiem skujeņiem, arī kalnu priedei tīk auglīga augsne, bet tā spēj piemēroties arī tādiem augšanas apstākļiem, kur augsne ir smilšaina un akmeņaina.
