Ne visiem cilvēkiem, kuri dzīvo laukos, ir iespējams apmeklēt kultūras pasākumus, kas notiek Gulbenē, Rīgā vai vēl citās pilsētās. Tāpēc viņi ar cerībām raugās uz kultūras dzīves organizētājiem savā pagastā.
Laikraksts “Dzirkstele” saņēma Līgo pagastā dzīvojošas vecmāmiņas vēstuli, kurā viņa pauž savas pārdomas par kultūras dzīvi Līgo pagastā. “Mūsu pagastā kultūras dzīvi vada Kristīne Bekmane. Enerģiska, daudzsološa, tomēr, vērtējot viņas šajā vasarā veikto darbu, pasākumu varēja būt vairāk. Trīs vasaras mēnešos tieši bērniem un jauniešiem netika noorganizēts neviens pasākums, pat ne diskotēka,“ teikts vēstulē. Vēstules autore min, ka jūnijā Līgo pagastā bijusi viena teātra izrāde un vasaras saulgriežu pasākums, kas atcelts slikto laika apstākļu dēļ. Jūlijā arī izpalikuši pasākumi, jo visi gatavojušies Novada svētkiem. Augustā vienīgā bijusi tikai kapusvētku balle.
“Kur paliek pagasta sporta svētki, ziedu izstādes, sakoptāko dārzu konkursi un citi? Varbūt ekonomiski izdevīgāk ir apvienot divu pagastu kultūras namu vadīšanu vienam cilvēkam uz pilnu slodzi, nevis cilvēkam, kurš vienlaikus strādā vairākos darbos?” prāto vēstules autore.
Gaume cilvēkiem atšķiras
Līgo tautas nama vadītāja Kristīne Bekmane atzīst, ka, organizējot pasākumus, nekad nebūs tā, ka tie patiks visiem. Viņa stāsta, ka septembra nogalē pagasta centrā pie šūpolēm, kur šovasar notikuši labiekārtošanas darbi, iedzīvotāji pulcējušies Miķeļdienas aktivitāšu maratonam. Lai gan nebija labvēlīgi laika apstākļi, sanākušie labprāt iesaistījušies ražas svētku norisēs arī zem jaunās lapenītes jumta, ko tagad rotā vējrādis ar saules zīmi, kuru izgatavojis vietējais meistars Dzintars Dzenis un dāvinājis Līgo pagasta pārvaldei.
“Mana kā kultūras iestādes vadītājas darba politika ir tāda, ka maksimāli daudz cenšos iesaistīt pagasta ļaudis kopīgu pasākumu veidošanā. Aktīvajā darba sezonā katru mēnesi ir kāds pasākums, gan valsts svētku pasākumi, gan dziedošo talantu konkurss, kas ar katru gadu kļūst arvien plašāks, jo dalībnieki sabrauc no visa novada. Ir amatiermākslas kolektīvu darbības atskaites koncerti. Kultūras pasākumus cenšamies organizēt maksimāli pašu spēkiem. Pagasta ļaudis ir atsaucīgi. Pirkto kultūras pasākumu tiešām nav daudz, jo tie visi ir saistīti ar naudu,” stāsta K.Bekmane.
Līgo tautas namā K.Bekmane sākusi strādāt pirms sešiem gadiem. Tolaik darbojies viens amatiermākslas pulciņš, bet šobrīd to ir krietni daudz. “Sākot strādāt, man bija tikai viens apmaksāts amatiermākslas pulciņš. Pati pēc savas iniciatīvas sāku vadīt amatierteātri pieaugušajiem, kā arī bērnu dramatisko kolektīvu. Tad jauniešiem mācīju dejas. To visu darīju par brīvu. Pagājušā gada janvārī tika piešķirts finansējums, tāpēc varēju amatierteātrim rast citu režisoru. Kad ir nauda, tad var aicināt palīgā pulciņu un kolektīvu vadītājus. Ja naudas nav, tad viss jādara pašai. Es pati veicu arī pasākumu apskaņošanu un gaismošanu,” stāsta I.Bekmane. Kultūras iestādes vadītāja bilst, ka jau esot izstrādāts kultūras pasākumu plāns visai jaunajai darba sezonai. Darbu turpinās amatierteātris, senioru vokālais ansamblis, teātra pulciņš bērniem un jauniešiem. Darbojas arī dāmu deju grupa, vokāli instrumentālais ansamblis, ar kuru daudzviet muzicēts.
Ikdienā arī dokumenti
Vasarā, kad pasākumu tiešām ir salīdzinoši mazāk, K.Bekmane strādā ar projektiem. Tad balles netiek organizētas, jo pieredze rāda, ka vasarā vairāk ir iecienītas zaļumballes. Starp pēdējiem ir biedrībai “Sateka” rakstītais projekts, kā rezultātā tapa lapene pagasta centrā, lai pasākumi varētu notikt arī ārpus tautas nama sienām. “Tautas nama darbība nav tikai pasākumi. Tā ir ikdiena, kas saistās ar dažādu dokumentu kārtošanu. Kultūras iestādē nestrādāju uz pilnu darba slodzi. Ja līdz šim strādāju 0,5 slodzi, tad tagad tā ir 0,7 slodze. Salīdzinājumā ar citām kultūras iestādēm novadā, kas Līgo pagastā ir mazāk?”
