Bez sniega, neiznīcināms un ar pagaidām nebūtisku asaru piedevu. Ak, jā, vienreiz uz Mārtiņiem arī sniga. Taču bija arī varavīksne. Pavisam neparasti. Dulli.
Bez sniega, neiznīcināms un ar pagaidām nebūtisku asaru piedevu. Ak, jā, vienreiz uz Mārtiņiem arī sniga. Taču bija arī varavīksne. Pavisam neparasti. Dulli. Šķiet, šis rudens grib būt pilnīgi citāds un pats, ignorējot tradīcijas. Un lai arī iekšēji pretojos, nesteidzoties akceptēt notiekošo kā normu, tomēr nākas. Gulbji joprojām ir tepat un varbūt pat nemaz negrasās aizlidot. Sirds dreb par tiem. Vai viņiem nesalst. Ak, rudens joprojām taču ir silts. Un gulbji ir mājās. Gan jau viņi zina savu lidošanas laiku.
Tomēr es jau mazliet ilgojos pēc Ziemassvētkiem. Esmu tradīciju cilvēks, bet šis rudens arī mani izsit no ierastā domāšanas veida. Kaut kur kāds nomaldījies gulbis atradis savu mājvietu. Un nu viņu kādas gādīgas rokas aprūpē un mīļi sauc par savējo. Bet gulbis noteikti zinās, kad viņam jālido.
Bet rudens ir traks. Es citu gadu neatceros, kad vēl novembrī būtu mežā lasījusi sēnes. Latvijā dažās vietās atkal uzziedējušas plūmes un ķirši. Lai tā būtu, ka daba trako. Es atkal un atkal aizdomājos par Ziemassvētkiem, par tradīcijām. Provincē mazāk nekā Rīgā, bet tomēr jau jūtama Ziemassvētku tuvošanās. Ziemassvētku laiks man vienmēr saistās ar labdarību. Svešam pret svešu un savējiem pret savējiem. Gaidīsim dāvanas, dāvināsim. Bet neaizmirsīsim, ka Ziemassvētki ir īpašs – piedošanas un salabšanas – laiks. Bērnunami un internātskolas, patversmes, pansionāti un veco ļaužu mājas gaida ciemiņus. Dosim, dāvināsim un aicināsim to darīt. Sajutīsimies kā lielās pasaules mazā, bet vajadzīgā daļa. Labus vārdus, uzmundrinājumu, smaidu un saudzīgu rokasspiedienu (diemžēl tie tik bieži piemirstas darba steigā un ikdienā) nevar nopirkt. Tos varam atrast vien savā sirdī. Laikā, kad pasaulē rādās tik grūti esam, darīsim labu tāpat vien. Darīsim, tad šķiet, arī mums atdarīs. Orientēties pasaulē, kurā esam, iepazīt vietu, kurā dzīvojam un saprast laiku, kurā atrodamies, nav viegli. Vajag, lai kāds būtu kopā ar mums. Kāds gudrais teicis, ka vakardienas bēda pārvēršas par rītdienas joku. Lai mums visiem to izdotos izdzīvot!
