Svētdiena, 7. decembris
Antonija, Anta, Dzirkstīte
weather-icon
+1° C, vējš 0.45 m/s, D-DR vēja virziens

Brauc uz Holandi priecāties par puķēm

Ir daudz dzirdēts par Holandes skaisto puķu parku, gribējās tur nokļūt. Marta sākumā izlasīju par organizētu braucienu uz šo patiesi jauko zemes stūrīti Eiropā.

Ir daudz dzirdēts par Holandes skaisto puķu parku, gribējās tur nokļūt. Marta sākumā izlasīju par organizētu braucienu uz šo patiesi jauko zemes stūrīti Eiropā. Pēc visām formalitātēm aprīļa sākumā no Rīgas kopā ar daudziem puķu draugiem devāmies ceļā. Diena bija vēsi pavasarīga.
Bez liekas kavēšanās izbraucām leišu un poļu robežkontroles. Polijas laukos patika staltās un baltās mājas, galvenokārt divstāvu. Tās izskatījās kā mazas muižas. Acis priecēja apkoptie lauki un skaisti un rūpīgi retināti ābeļdārzi.
Vakarā, braucot cauri mežu masīvam, sāka snigt ar lielām sniegpārslām. Zaļajā pieturā sniegs bija pāri potītēm. Sāka krēslot, un sajūta bija kā pie mums decembrī. Varšavu redzējām uguņu gaismā caur autobusa logu.
Prāga izskatās kā krāsaina mozaīka
Rītu sagaidījām čehu zemē. Dienā sešas stundas bija atvēlētas Prāgas apskatei. Šai skaistajai pilsētai tas ir maz. Sākām ar Rātslaukumu. Vērojām stundu maiņu pie astronomiskā pulksteņa. 26 sekundes divos lodziņos manāmi 12 apustuļi, nodzied gailis, un pēc stundas viss atkārtojas. Senajos laikos meistaram – amatniekam izdūra acis, lai viņš vairāk nevarētu uzbūvēt līdzīgu brīnumpulksteni.
Apmeklējām lielo Sv.Vita katedrāli. Vēsturiskajā celtnē Dievam kalpo čehu augstākie kardināli un arhibīskapi. Gājām pār slaveno Kārļa tiltu, kas savieno skaistās Vltavas abus krastus. Te glezno, tirgo, fotografē. Neaizmirstams ir skats uz prezidenta pils pusi. Prāga, skatoties no pils, ar sarkano dakstiņu jumtiem izskatās kā krāsaina mozaīka.
Svētdienas pievakarē iebraucām nelielā pilsētiņā Rotemburgā. Tā bija tik tīra un sakopta kā laba saimnieka sēta. Izstaigājām pili, tās parkā mūs gaidīja pirmās vizbulītes un košas prīmulas.
Muzejs bija slēgts, un visi kopā iegājām kādā jaukā, mazā krodziņā. Malkojām garšīgu vīnu un alu. Dziedājām latviešu tautas dziesmas un ziņģes. Visiem bija jautri un omulīgi.
Neparastā pilsēta Amsterdama
Nākamais apskates objekts – neparastā pilsēta Amsterdama. To kvartālos sadala 40 kanāli, kurus šķērso apmēram 400 tilti. Ceļojām ar kuģīti pa kanāliem un vērojām interesanto pilsētas arhitektūru. Bijām izcilo mākslinieku Rembranta un Van Goga muzejos. Ļoti patika Tiso kundzes Vaska figūru muzejs. Tas ir vairākstāvu vēsturiskā celtnē ar figūrām no tālas senatnes līdz mūsdienām.
Interesenti varēja apskatīt seksmuzeju. Vakarā skatījām sarkano lukturu ielu. Kurtizānes sēdēja vai stāvēja skatlogos (kā nelielos būros) ielas pusē. Ģērbtas šīs daiļās būtnes bija no vienkāršākā tērpa līdz ļoti dārgām mežģīnēm seksīgā manierē. Netālu grozījās būdīgi suteneri.
Saplaukst apmēram septiņi miljoni sīpolpuķu
Nākamajā rītā septiņos iebraucām Lissē Kenkenhofas parkā. Bijām pirmie viesi, tāpēc holandiešu tautas tērpos ģērbts pāris mūsu šoferiem pasniedza talonu brokastīm. Parku atvēra pulksten 8.00. Kenkenhofas parka pirmsākumi ir 1830.gadā. Tad stādītas platānas, dižskābarži un citi koki. Pēc Lisses pilsētiņas mēra ierosinājuma, apvienojoties prominentiem puķkopjiem, 1949.gadā parkā zem kokiem sāka ierīkot sīpolpuķu stādījumus. Tagad 28 hektāru platībā no agra pavasara līdz maija beigām saplaukst apmēram septiņi miljoni sīpolpuķu.
Zaļajā mauriņā starp simtgadīgiem kokiem un krūmiem izkārtotas dažādu formu un krāsu dobes, skaisti frizēti ziemzaļie krūmiņi. Dobēs zied zilās muskares, dažādu formu un krāsu tulpes, narcises, krokusi, fritilārijas, anemones. Pasakaini skaistas ir hiacintes. Parkā dažādas skulptūras. Dīķa malā ziedu paklājā dižojas divi balti tulpju sīpoli, noguris platā solī iemūžināts dārznieks. Piekalnītēs burbuļo mākslīgi ūdenskritumi, tālāk kā gaisīga pieneņu pūka čalo strūklaka. Lepni peld gulbji. Baseinā skaisti atspīd krāšņās dobes.
Aiz kalna dzirdējām skaistu mūziku. Likās – spēlē orķestris, un arī mēs devāmies turp. Pirmoreiz redzēju leijerkasti un dzirdēju šo brīnišķīgo mūziku. Parkā atrodas arī ziedu paviljoni. Tur ziedēja vasara – amariļļi, orhidejas, neļķes.
Citā acis priecēja rudens puķes – krizantēmas visneparastākajās formās un dažādās krāsās. Parkā ir vējdzirnavas, draiskošanās vietas bērniem, eksotiski putni apskatei. Apmeklētāju ērtībām – kafejnīcas, bistro, ziedu un suvenīru veikaliņi, banka un ir citi pakalpojumi.
Diena bija silta un saulaina, tāpēc ap pusdienlaiku saradās daudz apmeklētāju. Redzējām daudz cilvēku ratiņkrēslos, kurus vadāja pa parku. Tas liecina par attieksmi pret invalīdiem un veciem cilvēkiem. Parkā plūda dažādu tautību un rasu ļaužu straumes. Redzējām japāņus, korejiešus, afrikāņus un citus.
Liela nozīme ir tulpju laukiem
Nākamajā dienā ceļš veda uz Alsmēru – ziedu lieltirgotavu. Tirdzniecība notika angāra tipa celtnēs. Ēka bija tik gara, ka iekrāvējs ar ziedu konteineriem izskatījās kā rotaļu mašīna.
Ziedi kastēs ir horizontāli iekonservēti, lai tos varētu vest uz visiem kontinentiem. Pa logu redzējām ziedu izsoli.
Pēcpusdienā sīpolpuķu kolekcionārs Jānis mūs veda pie sava drauga Jana Penninga. Tur mūs sagaidīja ar Latvijas karogu mastā un leijerkasti pagalmā. Tad iepazināmies ar saimnieka stādaudzētavu. Varējām iegādāties stādus, pēc kataloga pasūtīt sīpolpuķes.
Tālāk skatījām Holandes līdzenos laukus. Tā ir lauksaimnieciski izmantojama zeme. Liela nozīme ir tulpju laukiem. Tās stāda garās, platās slejās, kas atgādina lielas krāsainas seģenes. Astoņi procenti no lauksaimnieciski izmantojamās zemes apstādīta ar kokiem. Dabisko mežu nav.
Vietām parādās vējdzirnavas, kuras izmanto saimniecībā: ūdens sūknēšanai, graudu malšanai un citām vajadzībām.
Piebildīšu, ka ziedu parkā visi strādnieki bija tikai vīrieši, kas ravēja, kaplēja, laistīja, pļāva un veica visus citus darbus.
Atceļā dažas stundas pavadījām Vācijas pilsētā Brēmenē. Pāris stundas visi kopā bijām vecpilsētā. Brēmenē ir skaista senā arhitektūra, pilsēta ir tīra un sakopta. Tomēr dažu stundu ir par maz, lai to iepazītu pilnīgāk.
Šajā braucienā traucējošais faktors bija vēlais pavasaris, parkā ziedēja tikai agro šķirņu sīpolpuķes. Tomēr tik daudz skaistu sīpolpuķu vienuviet redzēju pirmoreiz. Ne par velti šo dabas krāšņumu baudīt brauc tūristi no visiem kontinentiem.

Komentāri

Dzirkstele.lv aicina interneta lietotājus, rakstot komentārus, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro minētos noteikumus, komentārs var tikt izdzēsts vai autors var tikt bloķēts. Administrācijai ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem. Jūsu IP adrese tiek saglabāta.