Aivars Zelčs, SIA “Zetech” īpašnieks
Nav viegli uzsākt uzņēmējdarbību. Laba uzņēmējdarbība nes peļņu, un tā nozīmē, ka daru to, kas patīk, aizrauj un interesē. Manā gadījumā uzņēmējdarbības uzsākšana saistīta ar konkrētu piedāvājumu, kuram piekritu. Pamazām attīstu un virzu savu uzņēmējdarbību – dažādu materiālu apstrādi ar datorvadības frēzi, pievienojot materiāliem augstu pievienoto vērtību. Izdomāju darīt to, lai tas būtu kaut kas salīdzinoši jauns, ar potenciālu nākotnē un nav visur pieejams. Nodarbojoties ar uzņēmējdarbību, daudz kas jāņem vērā. Piemēram, valodas, bez tām ir grūti komunicēt ar potenciālo klientu vai sadarbības partneri ārpus Latvijas. Jāseko līdzi daudzām lietām – arī likumdošanai. Man, ieejot uzņēmējdarbības apritē, ir daudz jaunatklājumu. Ļoti daudz kas atkarīgs no paša cilvēka, ko grib sasniegt un cik centīgi strādā, pārējais ir pakārtots. Ņemot vērā to, ka Gulbenē cilvēku skaits samazinās, tad katrs, kurš kaut ko sāk darīt, ir milzīgs pienesums arī pilsētai. Cilvēki brauc prom, jo uzskata, ka te nav, ko darīt, bet kaut ko jau vienmēr var atrast.
Esmu saskāries arī ar pilnīgi nevajadzīgu administratīvo slogu, kad viena un tā pati informācija jāiesniedz vairākām iestādēm, lai gan dzīvojam informāciju tehnoloģiju laikmetā, kad iestādēm nebūtu nekādu problēmu savā starpā komunicēt un dalīties ar savām datubāzēm.
Pozitīvi ir tas, ka informācija, kas nepieciešama sava biznesa veidošanā, vienmēr vairāk vai mazāk visiem ir pieejama un atrodama. Biznesa uzsākšanu kavē finanšu trūkums, tas ir visgrūtākais. Ja runājam par iespējām tikt pie pašvaldības finansiālā atbalsta jaunajiem uzņēmējiem, tad jāizvēlas, vai uzņēmējdarbība jāuzsāk laikā, kad tas ir izdevīgi, un netikt pie atbalsta tā uzsākšanai vai jāgaida, kad pašvaldība, iespējams, izsludinās konkursu, un varbūt palaist garām labu biznesa ideju. Vai tas ir pareizais atbalsta modelis, spriediet paši! Līdzīgi ir arī ar Eiropas atbalstu, kur agrāk bija daudz izdevīgāki nosacījumi nekā pašlaik. Biedē arī nodokļu politikas neprognozējamība. Saistībā ar to nav iespējas plānot savu biznesu ilgtermiņā, jo nav pārliecības, ka esošie spēles noteikumi pēc neilga laika nemainīsies. Sarūgtina arī tas, ka valdība, uzsākot biznesu, nepiedāvā nekādas īpašās nodokļu atlaides, lai varētu “uzņemt apgriezienus”. Vienmēr ir milzīgs risks, ka kaut kas var neizdoties, bet varbūt galvu nevajag tajā cilpā ļoti dziļi likt, bet atstāt sev atkāpšanās ceļu. Lai vai kā – kas neriskē, tas nevinnē!
Inese Baumane, ziedu studijas “Saulespuķe” īpašniece, floriste
Mazpilsētā ir grūtāk uzsākt uzņēmējdarbību. Ieietās taciņas jau ir vieglāk atrast, nekā jaunu iestaigāt. Ideja par uzņēmējdarbību šajā jomā aizsākās jau sen. Klientūra bija izveidojusies iepriekš.
Ziedu studija “Saulespuķe” tika atvērta šā gada jūlijā, bet ar floristiku nodarbojos jau sen, tā ir mana sirdslieta. Uzņēmuma nosaukums ietver vārdu – studija, lai cilvēki var nākt iepazīties ar augiem, apgūt ko jaunu. Ja būs interese, tad nākotnē varētu būt arī apmācības un kursi. Bija doma izveidot darbnīcu, lai esmu pieejama klientiem, lai viņi var atnākt uz to, pārrunāt, ko vēlas, un varētu izpildīt klientu prasības. Pasūtījumi ir un tiešām jūtu, ka esmu klientiem sasniedzama – šis mērķis tiek pildīts. Cilvēki vēlas, lai viņiem ir plaša ziedu izvēle. Bet ar to ir grūti, tā ir liela laimes spēle – var paveikties vai ne, jo savā ziņā ziedi ir nepateicīga prece.
Vairāk man gribētos atrast laiku, lai radītu darbus, radoši izpaustos. Lai studijā nav tikai produkcija, bet arī būtu radošie darbi, ar ko piesaistīt cilvēkus. Gribu strādāt ar augiem, pati tos audzēju. Maksimāli cenšos izmantot dabiskos materiālus – tas, kas ir dabā, mums apkārt. Katram floristam ar laiku izveidojas individuālais stils. Varu cilvēkus konsultēt, jo labi pārzinu telpaugus. Nav viegli, jo Gulbenē nevar sūdzēties par ziedu veikalu trūkumu. Domāju, ka to ir pietiekami daudz. Ir brīži, kad domāju, – kāpēc atvēru veikalu, bet tas ātri pāriet, jo ir arvien jauni pasūtījumi, un tas priecē. No tā gūstu enerģiju darboties tālāk un meklēt ko jaunu, lai piedāvātu saviem klientiem!
Arvis Rubenis, uzņēmuma “Woodwork” īpašnieks, meistars
Pirms uzsāku savas uzņēmēja gaitas, strādāju dažādos darbos Rīgā, un vienmēr bija sapnis par ko savu. Nezināju un nebija ne jausmas, ko un kā darīt, – bija tikai vīzija. Šajā posmā citiem varu ieteikt tikai vienu – nepārstāj ticēt savam sapnim! Vislielāko motivāciju guvu, kad kāds no maniem darbiem, kuru biju uztaisījis kā dāvanu, draugu lokā guva ļoti pozitīvas atsauksmes. Mani ļoti motivē cilvēku atsauksmes un viedokļi. Uztvēru to kā zaļo gaismu, un bija jāsāk rīkoties. Labāk vienreiz pamēģinu darīt to, ko mīlu un kas padodas, nekā strādāt darbu, kas īsti nesagādā patiesu prieku visu mūžu. Pamēģināju, varbūt izdosies – un tiešām sanāca! Vissvarīgākais ir iztēloties, ka viss jau ir sanācis, un neapstāties pie pirmajām grūtībām, turpināt domāt pozitīvi un ticēt sev. Jebkura pieredze, pozitīva vai negatīva, par soli uz priekšu tuvina savam mērķim. Katra kļūda un nepareizie lēmumi būs ļoti laba dzīves mācība, galvenais – to vajag ņemt vērā arī turpmāk. Visiem jāstrādā komandā, papildinot citam citu. Rīga vai Gulbene? Neesmu pilsētas cilvēks. Esmu ļoti laimīgs mazpilsētā. Šeit varbūt ir grūtāk kaut ko izveidot tikai pieprasījuma dēļ, bet viss atkarīgs no tā, kāda ir ideja, sevišķi mūsdienās, kad ļoti daudz var paveikt un sasniegt e-vidē. Realizējams ir pilnīgi viss!
