Latvijas Universitātes Vides pārvaldības institūta studentu grupa devās divu nedēļu mācību braucienā uz Vāciju, lai iepazītos ar vides aizsardzības politiku Lejassaksijas federālajā zemē.
Latvijas Universitātes Vides pārvaldības institūta studentu grupa devās divu nedēļu mācību braucienā uz Vāciju, lai iepazītos ar vides aizsardzības politiku Lejassaksijas federālajā zemē.
Studentu pulkā bija arī Gulbenes pārstāves – Gulbenes rajona padomes pašvaldību un reģionālās attīstības nodaļas teritorijas plānotāja Marta Mikolaja un Lejasciema pagasta padomes un Gulbenes rajona padomes sabiedrisko attiecību speciāliste Jana Igaviņa.
Labprāt Latviju redz ES saimē
“Mūs uzņēma Lineburgas Universitātes Vides komunikācijas institūta darbinieces, Latvijas – Vācijas mācību sadarbības projekta koordinatores Rita Cāne un Doroteja Lutkemollere. Desmit intensīvās darba dienās iepazinām Vācijas vides politikas galvenās vadlīnijas, problēmas un risinājumus. Dzīvojām Lineburgā. Praktiskās nodarbības notika ārpus pilsētas lauku pašvaldībās. Pirmā mācību diena bija veltīta Eiropas vides tiesībām un vides pārvaldībai pašvaldībās. Lineburgas Eiropas biroja speciāliste Monika Šerfa pastāstīja par ES fondu finansētajiem projektiem Vācijā. Profesors Tomass Šomerus sniedza vispusīgu informāciju par Eiropas vides tiesībām, normatīvajiem dokumentiem. “Tiesības ir kā knaģis, kas satur kopā Eiropas Savienību,” uzsvēra profesors. Diskutējām par Latvijas integrāciju ES.
“”Ja agrāk ES bija kā veca lokomotīve, tad tagad tā ir moderns ātrvilciens, ko vairs nevar apturēt,” tā T.Šomerus atbildēja uz jautājumu par Latvijas iestāšanos ES,” stāsta Jana Igaviņa. “Vācieši ir pasaules čempioni atkritumu šķirošanā. Var tikai apbrīnot viņu centību atsevišķos konteineros šķirot stiklu pa krāsām, papīrus, plastmasas pudeles un citus pārstrādājamus ar zaļo punktu apzīmētos atkritumus. Arī finansiāli viņi ieinteresēti to darīt, jo jāmaksā tikai par nepārstrādājamiem atkritumiem, kas jānoglabā atkritumu poligonā,” piebilst Marta Mikolaja.
Otrajā mācību dienā Latvijas studentus iepazīstināja ar atkritumu saimniecības uzņēmumu Lineburgā. “Šajā uzņēmumā pārliecinājāmies, kā var atkritumos “zeltu” rakt, jo sašķirotos atkritumus izdevīgi pārdod otrreizējai pārstrādei gan vietējiem uzņēmumiem, gan eksportē uz ārzemēm. Sevišķi izdevīga prece ir savāktā makulatūra, kuras apjoms ir 650 tonnas mēnesī. Bioloģiskos atkritumus (zarus, lapas, nezāles un tamlīdzīgi) sasmalcina, kompostē un pārdod dārzniecībām un citiem interesentiem,” saka Marta.
Grūti ieinteresēt medijus
“Stratēģiski precīzi vācieši uzņēmumā ir izveidojuši iedzīvotāju konsultēšanas centru, kura funkcijās ietilpst gan darbs ar iedzīvotājiem, gan saziņa ar masu medijiem. Centra vadītāja Ute Greve atzina, ka dažkārt ir grūti ieinteresēt medijus par atkritumu saimniecības jomu, ziņojot par jaunāko tehnoloģiju atkritumu pārstrādē un vides aizsardzībā. Uzņēmums regulāri piedalās Lineburgas izstādē “Blickpunkt Luneburg”, vides mesā un vides dienās, dodas uz skolām un bērnudārziem, kur runā par atkritumu apstrādi, deponēšanu, strāvas ražošanu no deponijas gāzēm. Interesanti, ka uzņēmums katru gadu Lineburgas pilsētas un rajona pirmo klašu skolēniem izdala sviestmaižu kārbas. Projekts saucas “Maizes kārbas pret atkritumiem”. Bet projekts “Korķi dzērvei” notiek sadarbībā ar Vācijas dabas aizsardzības biedrību, kur savāc korķus otrreizējai izmantošanai, tādējādi atbalstot ikvienu invalīdu darbnīcu un no “korķozola ekosistēmas” atkarīgo dzērvju dzīves telpu.
Tikpat mērķtiecīgi vācieši ir sakārtojuši komunālo ūdenssaimniecību. Apmeklējām augu attīrīšanas iekārtas kempinga laukumā pie Morēnas ezera. Dabas parks Moranase ir kempings, ko galvenokārt izmanto vasarā un nedēļas nogalēs. Ekonomisko nosacījumu dēļ parks nav pieslēgts centralizētajai kanalizācijas sistēmai, tāpēc parka notekūdeņus attīra lokālā attīrīšanas iekārtā. Notekūdeņu daudzums atkarībā no sezonas veido 20 līdz 250 m3/d. Ņemot vērā ienākošās slodzes nevienmērīgumu, izstrādāta koncepcija par attīrīšanas iekārtas izveidi, ko veidotu divi nostādināšanas dīķi un divi ar niedrēm apstādīti grunts filtri. Dīķi kalpo dūņu nostādināšanai, notekūdeņu daļējai attīrīšanai un savākšanai. Ar niedrēm apstādītajos grunts filtros notiek notekūdeņu galīgā aerobā attīrīšana – notekūdeņos esošo bioloģisko vielu mikrobā noārdīšanās. Slāpekļa atdalīšanu veicina ar recirkulācijas palīdzību. Prasības attiecībā uz iekārtu efektivitāti ir ļoti augstas, lai saglabātu augstu nelielās ūdensteces ūdens kvalitāti,” uzver J.Igaviņa.
Tūrismu pārdod kā produktu
“Vācieši lielu uzmanību velta tūrisma attīstībai. Bijām tūrisma centrā Amelinghausenes pašvaldībā. Tā darbinieki pastāstīja, ka centra izveides iemesls bijis tūristu skaita samazināšanās. Šobrīd centrs piedāvā tūrisma pakalpojumus – ceļojumus, ekskursijas, tūrisma takas, velomaršrutus, piedalās kopējā tūrisma infrastruktūras izveidē, daudz strādā, lai izveidotu novada atpazīstamību – iekšējais un ārējais mārketings, piedalās dažādos masu pasākumos. Pašreiz notiek imidža radīšanas un nostiprināšanas darbs – jauna logo izstrāde, kas ilgs piecus gadus!” ar izbrīnu saka Jana.
“Spītējot lietainajai dienai, apmeklējām Pietza purvu, kurā ierīkotas gājēju takas. Profesors Johaness Šreiners sīkāk izklāstīja, kā respektē dabas aizsardzību Lineburgas Heidē un kā notiek apmeklētāju vadīšana tūristiem pieejamos dabas rezervātos,” iespaidos dalās Marta un Jana.
Pavasaris Vācijā pilnos ziedos
“Šī bija vienreizēja iespēja izzināt un iepazīt pedantos vāciešus, viņu ikdienu, paradumus, centību vides sakārtošanā un saudzēšanā. Protams, nav vajadzības salīdzināt viņu ekonomisko attīstību un dzīves līmeni. Taču ir patīkami apzināties, ka arī mums, latviešiem, ir ekoloģiski tīra lauku vide un iespējas attīstībai. Mums ir jāiemācās sevi pasniegt – prezentēt tūrisma objektus.” smaidot bilst Marta un Jana.
