Līdz 1. jūlijam pašvaldībām ir jāiesniedz valdībai priekšlikumi par reformas īstenošanu savās pašvaldībās.
Līdz 1. jūlijam pašvaldībām ir jāiesniedz valdībai priekšlikumi par reformas īstenošanu savās pašvaldībās. Vairākas Latvijas pašvaldības jau brīvprātīgi īstenojušas apvienošanās procesu, tomēr lielākā daļa no pagastiem un pilsētām vēl nav iesaistījusies reformas īstenošanas procesā. Kādas novitātes šajā jautājumā ir Gulbenes rajonā, par to jautājām Gulbenes rajona priekšsēdētāja vietniekam – Mārim Raģelim.
“Šobrīd Gulbenes rajona pašvaldības sagatavo atbildi uz Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas izsūtītajām anketām par jaunu novadu veidošanos. Tagad mūsu primārais uzdevums ir iesaistīt iedzīvotājus šajā procesā, uzzinot viņu domas par administratīvi teritoriālo reformu pašvaldībās. Tomēr rodas problēmas šajā procesā, jo daudzi iedzīvotāji ir maz informēti par reformas gaitu un ar to saistītajiem jautājumiem. Liela daļa sabiedrības neizprot terminus, piemēram, infrastruktūra, telekomunikācija, informācijas sistēma un citus. Pašvaldību darbinieku uzdevums ir izskaidrot šos terminus,” skaidro M. Raģelis.
Rajona priekšsēdētāja vietnieks informē, ka vairākums Gulbenes rajona pašvaldību pārstāvju neredz ekonomisko nepieciešamību apvienoties novados. Taču budžetu apvienošana ļautu rast lielāku investīciju plūsmu no valsts vai ārvalstu puses. Šajā gadījumā pietiktu ar trīs līdz piecu pagastu sadarbības līgumu par investīciju piesaisti un daļu naudas atvēlēt konkrētas teritorijas attīstībai.
– Vai tiek domāts par ciešāku sadarbību pagastu starpā?
– Lai aktivizētu darbu reformu sakarā, notiek tikšanās ar citu Latvijas pašvaldību pārstāvjiem. Šajās sarunās mēģinām identificēt aspektus, kas liecinātu par reformas pozitīvo ietekmi. Piemēram, esam tikušies ar Cesvaines pašvaldības pārstāvjiem.
Cesvaines pilsētas piesaiste lauku teritorijai notika jau padomju gados. Jau pirms kāda laika mēs apmeklējām Cesvaini un pilsētas lauku teritoriju, kur bijušie pagasti ir kļuvuši neapdzīvoti. Iznāk, ka mēs gribam, lai cilvēki dzīvo tikai Gulbenē, Lizumā, Līvānos un citās lielākās lauku apdzīvotās vietās un mazpilsētās, bet pārējās teritorijas kļūst mazapdzīvotas un atpalikušas. Viennozīmīgi attīstīsies tikai novadu centri un pakalpojumi nebūs efektīvi attālākos novada nostūros.
Pašvaldību darbinieku un vadītāju uzdevums ir pievērst valdības uzmanību faktam, ka reforma nav vienīgais līdzeklis, kā panākt ātrāku lauku attīstību. Ir iespējams atrast citas alternatīvas. Pašvaldību lietu ministram Ivaram Gateram nav taisnība, sakot, ka reforma ir vienīgais pareizais ceļš. Pagastu un pilsētu vadītāji labāk zina, kas ir nepieciešams lauku attīstībai. I. Gateram nav tik lielas pieredzes darbā ar pašvaldību problēmām, lai tā apgalvotu.
– Iedzīvotāji pametīs laukus? Ir vērojama tendence, ka cilvēki jau pirms reformas pārceļas uz reģionu lielākajām pilsētām, piemēram, uz Valmieru.
– Visu nosaka nauda. Ja lauku iedzīvotājs var turēt trīs govis, četras cūkas un nodot uzpircējam bulli par pieņemamu cenu, tad viņš nekur nedosies. Bet, ja samaksa par pienu un gaļu ir niecīga, tad viņš noteikti dosies citur. Savukārt jauniešu aiziešana no laukiem ir dabisks process. Vai viņi nāks atpakaļ? Kamēr nekas nemainīsies, viņi nenāks atpakaļ. Ja mēs spēsim piedāvāt atbilstošu algu, labus darba apstākļus un pievilcīgu uzņēmējdarbības vidi, tad jaunatne atgriezīsies. Lielpilsētās darba tirgus ir pārblīvēts. Rīgā vietējās un īpaši ārvalstu kompānijas savā veidā verdzina lauku jauniešus. Uzņēmums piedāvā 100 latu algu un trīs mēnešu pārbaudes laiku. Beidzoties šim termiņam, jaunietis zaudē darbu, jo ar tādu algu viņš nevar izdzīvot, bet viņa vietā nāk cits “lauku muļķītis”. Ja mēs spētu nodrošināt jaunietim līdzīgu algu, kādu tas saņem Rīgā, viņa dzīves līmenis laukos būtu augstāks nekā lielpilsētā, kur sadzīve ir dārgāka. Viņš atrastos veselīgākā vidē nekā lielpilsētā. Jaunatne dodas uz Rīgu ar cerību, ka ar laiku varēs sasniegt augstāku pakāpienu karjerā.
– Vai kā pagasta vadītājs redzat reformas gaitu savā pašvaldībā?
– Šo procesu es redzēšu tad, kad būs apkopots pagasta iedzīvotāju viedoklis par administratīvi teritoriālo reformu. Savu viedokli es paudīšu pēc tam, kad to būs izdarījuši cilvēki. Es neuzskatu, ka iedzīvotājiem tikai jāpaļaujas uz priekšsēdētāja viedokli, jo valstī ir demokrātija. Domāju, ka es varu palīdzēt, skaidrojot iedzīvotājiem dažādus nesaprotamus jautājumus un terminus. Iedzīvotājiem ir jāveido savs viedoklis par konkrētiem jautājumiem.
– Kādas redzat reformas attīstības perspektīvas?
– Lai Dieviņš dotu, ka viņa noklustu! Pašvaldības, kurām ir vēsturiska saite un vēlēšanās, lai apvienojas novados. Bet tās, kuras neredz šajā procesā ieguvumus, lai izvēlas neapvienoties novados. Nevienā likumā nav minēta piespiedu apvienošana, bet valdība ar savu politiku piespiež apvienoties. No valdības gaiteņiem nāk draudi, ja neapvienosieties, tad atteiksim finansējumu, kaut ko nedosim un tā tālāk. Lai mūs nebaida ar to, ka Latvijā ir vairāk par 500 pašvaldībām, kuras patērē tik un tik miljonus. Piemēram, pie Tirzas pagasta budžeta, kas ir aptuveni 140 000 latu, valdībai jāatvēl kādi 28 000 papildus budžetam konkrētu projektu realizācijai pagasta attīstībai. Šādā veidā izdalot naudu pagastiem, beigās var izrādīties, ka izmaksas būs mazākas, nekā veicot administratīvi teritoriālo reformu, un efekts – lielāks.
– Kurš uzskats par reformu ņems virsroku, pašvaldību vai valdības?
– Ir izveidojušies 15 novadi, turpretī apmēram 500 pašvaldības reformu nav veikušas. Piemēram, Kandavas novads, kuru min kā veiksmīgu šīs reformas liecību, izveidojās laikā, kad valdība par to nodrošināja lielas dotācijas. Šādus novadus izveidoja, lai iegūtu no valsts papildu finansējumu. Tas nenotika, ticot labākām attīstības perspektīvām.
Es nezinu, ko darīs mani kolēģi, bet es darīšu visu, lai šī reforma nenotiktu. Man nav nekādu pretenziju, ka tā notiek citur un veidojas novadi, bet mana personīgā nostāja šajā jautājumā ir negatīva. Es piekristu reformai gadījumā, ja sanāktu kopā pašvaldību vadītāji un izstrādātu nodomu protokolu. Tajā būtu iekļauts nosacījums, ka pirms novada izveides esošajās teritorijās saglabās iepriekšējo trīs vai piecu gadu vidējo budžetu; saglabās lauku skolas, ar nosacījumu, ja skolēnu skaits, piemēram, nav mazāks par 140; ja pie katras no šīm skolām par investīciju līdzekļiem uzcels sporta zāli, saglabās kultūras namu ar visu štatu, lai notiktu aktīva kultūras dzīve. Ar šādu parakstītu protokolu es dotos pie tautas un teiktu, ka mums neko neņems nost, tad varētu padomāt par apvienošanos novadā.
Priekšlikuma realizācijā ir daudz problēmu, jo jaunievēlētie pašvaldību deputāti var nepildīt šo nodomu protokolu. Līdz šim arī valsts nav spējusi ar likumiem noteikt to, ka garantē infrastruktūras attīstību, lauku ceļu programmu tālākā attīstībā un citus pašvaldībām vitāli svarīgus jautājumus. Šobrīd valdība piedāvā tikai solījumus. Pārsvarā novadi ir sākuši veidoties pirms diviem gadiem, vēl nav pieejama ekonomiskās attīstības analīze, kas varētu apstiprināt novadu izveides priekšrocības. Tikai pēc vairākiem gadiem varēsim novērtēt, vai administratīvi teritoriālās reformas rezultāti ir pozitīvi. Kamēr nav pieejama analīze, kas liecinātu par ekonomisko izaugsmi, tikmēr reformas nepieciešamība nav pierādīta.
