Trešdien Balvos Lemeševas kapsētā pēdējā gaitā pavadīs gaišreģi Martu Vīdneri, kas bija pazīstama tuvā un tālā apkaimē. Viņas sirds pārstāja pukstēt 76 gadu vecumā, ārstējot ilgstošu slimību Balvu slimnīcā.
Trešdien Balvos Lemeševas kapsētā pēdējā gaitā pavadīs gaišreģi Martu Vīdneri, kas bija pazīstama tuvā un tālā apkaimē. Viņas sirds pārstāja pukstēt 76 gadu vecumā, ārstējot ilgstošu slimību Balvu slimnīcā.
Martas pietrūks daudziem. Bezcerīgā dzīves brīdī pie viņas pēc padoma un mierinājuma nāca daudzi. Arī politiķi, policisti, uzņēmēji. Marta spēja pareģot, izmantojot kārtis, kā arī, skatoties skaidrās debesīs. Arī mūsu laikrakstā Marta bija visinteresantāko un lasītāju gaidītāko interviju sniedzēja.
Marta pārdzīvoja alkoholisma postu Latvijā, saskatot tajā daudzu nelaimju cēloni. Viņa nosodīja skauģus, nenovīdīgos un sacīja, ka tie paši sev piesauc nelaimi. Viņa uzskatīja, ka daudzi liekuļo, izlikdamies par dievbijīgiem, tiem ticība nenesīs augļus.
“Grēks sākas ar salīdzināšanu, kad cilvēks sēž baznīcā un skatās, un skauž, kāds otram apģērbs, kādas kurpes un tā tālāk. Tas nav jāredz. Ja cilvēks lūdz Dievu, tad nevienu citu nav jāredz. Cik tad ir tādu, kas patiesi lūdz Dievu? Cilvēks galvenokārt par vērtību uzskata materiālo, bet Dievam svarīgi, lai katrs būtu apģērbies, paēdis un saticīgs. Bet tagad jau skaudīgo ir vairāk nekā saticīgo cilvēku,” teica Marta.
Vecmāmiņa, kā stāstīja Marta, viņai bija atstājusi grāmatu, kurā ierakstījusi, ka divtūk-stošajos gados būs tāds laiks, kad visi augstie kungi, kam ir portfeļi un daudz naudas “peldēs pāri lieliem ūdeņiem”. Un tad pie teikšanas tiks tauta. Marta ticēja, ka tādi laiki atnāks. Jaunie laiki? Varbūt jau ir atnākuši?
Tagad no mūžības sliekšņa gaišreģe raugās uz mums un zina atbildes uz visiem jautājumiem. Tikai mēs vairs nevaram viņai pajautāt. Īsi pirms aiziešanas mūžībā Marta intervijā žurnālam “Sieviete” paudusi, ka viņas spēju pārmantotāja būs mazmeita Līna, kas pašlaik dzīvo un strādā Gulbenē. Līna sēro par vecmāmiņas aiziešanu un laikrakstam saka, ka pagaidām sevī nejūt pārdabiskas spējas. Bet – kas zina. Laiks rādīs.
