Reizēm liekas, ka nedēļa paskrējusi kā viena diena, reizēm tā bijusi gara kā mūžība. Dažreiz liekas, ka nekas nenotiek, ka dzīvot ir neinteresanti, bet citkārt jūtamies izsisti no līdzsvara un ilgojamies pēc rāmas ikdienības. Aizvadītā nedēļa ir pagājusi salīdzinoši mierīgi.
Māja ar skatuvi
“Mūsu mājā ir skatuve, uz kuras savulaik spēlēts ciema pašdarbības teātris,” saka Daukstu pagasta Šļauku ciema iedzīvotāja Ņina Jurciņa no “Zvirgzdiņu” mājām. Un tas vēl nav viss. Šajā ēkā savulaik atradies arī ciema veikals, parta nodaļa un pat kolhoza “Taisnība” kantoris! Ņina kopā ar savu vīru Valdi, kuram šīs ir dzimtas mājas, tur dzīvo kā muzejā. Šī ir fenomenāla vieta, kur ir vērts pieteikties nākt ciemos, lai izbaudītu aizgājušo gadu desmitu elpu. Reti kur var sastapties ar tādu pietāti pret ciema vēsturi un aizgājušajām paaudzēm, kuras dzīvojušas dažādos vēsturiskos posmos, dažādās ideoloģijās, bet visi kopā tiek lepni dēvēti par Šļauku sabiedrību.
Ar vēstījumu par Šļauku ciemu un tā iedzīvotājiem “Dzirkstele” ir aizsākusi jaunu rubriku “Interesantas apdzīvotas vietas”. Meklēsim un rakstīsim vēl.
Brīnišķīga pārtapšana
No sabiedriskas darbinieces par laimīgu sievieti un mākslinieci ar individuālu rokrakstu! Tāds ir bijušās gulbenietes Laimas Lupiķes ceļš, kura ar pasakainu personālizstādi šobrīd ciemojas novada vēstures un mākslas muzejā līdz par 21.novembrim. Laikabiedri atceras Laimu kā rajona centrālās bibliotēkas ilggadējo vadītāju, Tautas frontes aktīvisti, kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas aktīvisti, daudzu vērtīgu projektu autori. Šodien šī sieviete izbauda seniores brīvību, kuru vada Madonas pusē, radoši darbojoties un ejot sabiedrībā, lai arvien apgūtu kaut ko jaunu, rādītu savu māku un dalītos ar citiem savās prasmēs. Viņas darbos ir ne tikai krāsas, bet arī milzīga enerģija. Pati Laima ir kā pasaku feja, kura ietinas pašas veidotajos mākslas darbos, izstarojot prieku, harmoniju, kurā nav ne kripatiņas garlaicības.
Cūku mēris klāt!
Nu jau astoņos novada pagastos ir oficiāli konstatēts Āfrikas cūku mēris: Tirzā, Galgauskā, Strados, Litenē, Lizumā, Jaungulbenē, Lejasciemā un Beļavā. Toties tagad par faktisko situāciju ir informēti visi. Ko tas nozīmē? Vairāk ir rūpju un galvassāpju cūkkopjiem, kuriem jāievēro biodrošības prasības. Vairāk raižu pašvaldībai, kurai ir jāveic kritušo dzīvnieku iznīcināšana. Vairāk atbildības medniekiem, kuriem nomedīto meža cūku paraugi jāved uz pārbaudi Pārtikas un veterinārajā dienetā.
Laikraksta lasītājiem šajā sakarā uz mēles ir asa ironija. “Dzirksteles” portālā kāds šo tēmu komentē šādi: “Nu jāsaka pat cūku mērim paldies, citādi jau cūkas būtu pārņēmušas varu Latvijā.”
