Limbažos 8.maijā norisinājās Lielo lakatu festivāls, kas tika veltīts Mātes dienai. Tajā pulcējās audējas no visas Latvijas, arī no Gulbenes novada.
Limbažu kultūras nama Tautas lietišķās mākslas studija “Dzilna” festivālā atklāja savu grāmatu “Vasaras lina tērps Vidzemē” un izstādi “Divsimts lakati”. Izstādē skatāmi 200 austie lielie vilnas lakati “Dzilnas” audējām raksturīgās kompozīcijās un lakati, kas austi no dabas krāsvielās krāsotas dzijas, variācijas par seno lakatu tēmu, kā arī paraugi – vēsturiskie lakati no muzeju un privātajiem fondiem. Izstāde skatāma Limbažu kultūras namā ilgāku laiku.
Festivālā piedalījās Lizuma kultūras nama amatnieku kopa “Laipa”, kuras vadītāja Līga Ozoliņa “Dzirkstelei” atzīst, ka pasākums bija ļoti iespaidīgs. “Pasākuma laikā tika izrādītie lielie austie lakati. Izrādīt varēja gan pašu austus lakatus, gan mantotos, gan pirktus, gan aizlienētus. Būtiskākais – popularizēt tradīciju – aust lakatus. Austie lakati un ar tiem saistītās tradīcijas tika celtas godā. “Laipa” devā uz pasākumu ar pieciem lakatiem. Bija gan mantots, gan pašausts, gan aizņemti, un viens no tiem bija arī Lizuma lakats. Gājām gājienā, parkā bija priekšnesumi – tika izrādīti lakati. Viss bija ļoti labi noorganizēts. Vienu skaistāko lakatu nemaz nevar izcelt – visi ir skaisti un unikāli. No mūsu novada bijām ne tikai mēs. Brauca arī pārstāvji no Tautas lietišķās mākslas studijas “Sagša”, Lejasciema, Stāmerienas. Bijām samērā kuplā pulkā no Gulbenes novada,” stāsta L.Ozoliņa.
Arī Stāmerienas rokdarbu kopa “Saulessvece” piedalījās Lielo lakatu festivālā Limbažos. Viena no tās dalībniecēm Gaida Vīksniņa priecājās par iespēju smelties iedvesmu Lielo lakatu festivālā. “Mēs tikai mācāmies aust. Kā kolektīvs jau esam kādu laiku, bet aušana kā māksla mūsu pusē nav tā stiprākā. Mēs savā rokdarbu pulciņā sākām ar tamborēšanu, adīšanu, izšūšanu. Bet mēs arī esam mēģinājuši “saķimerēt” divas stelles, un tagad mācāmies aust. Es Lielo lakatu festivālā redzēju 401 lakatu, un divu vienādu lakatu nebija. Priecē redzēt, ka ir jauni cilvēki, kas auž. Pasākums patiešām bija ļoti skaists, jo bez austo lakatu gājiena notika arī grāmatas un izstādes atklāšana, kurā varēja redzēt arī simtgadīgus lakatus. Ļoti vērtīgi! Katrā ziņā iedvesmu sasmēlāmies,” saka G.Vīksniņa.
– Inita Savicka