Ferdinands Knoks – iemūžinājis daudz notikumu un cilvēku
Gulbenes novada vēstures un mākslas muzeja stikla plašu negatīvu kolekcijā otrs pārstāvētākais fotogrāfs ir Ferdinands Knoks. Pašlaik viņa stikla plašu negatīvu skaits pārsniedz 4200 vienību. Muzejā nonākušas arī daudzas interesantas pastkartes, uz kurām redzams Knokes zīmogs.
F.Knoks (1870 – 1953) ir dzimis Lizuma muižā. Bērnībā, izslimojot šarlaku, viņš palika nedzirdīgs. F.Knoks mācījās Valmieras kurlmēmo skolā, kur apguva galdnieka, sedlinieka un kalēja amatu, strādāja par burtlici un grāmatsējēju. Brāļa mudināts, viņš 20.gadsimta sākumā apguva reto fotogrāfa profesiju. Diemžēl, kur viņš mācījies fotografēšanu, nav zināms.
Jau 1902.gadā F.Knoks saņēma atļauju atvērt fotodarbnīcu savās mājās Galgauskas pagasta „Božās”. Ierīkojis fotoateljē mājās, fotogrāfs izveidoja fotopaviljonu Tirzaslejā pie Ķikuļu bodes. Tāpat strādāja arī pie klientiem mājās, braucot ar zirgu vai velosipēdu, vēlāk ar motociklu. Fotodarbos F.Knokam palīdzēja Viļa Rīdzenieka foto-amatnieku kursus beigusī Anna Auzāne.
F.Knoks daudz ir fotografējis Tirzas, Galgauskas, Lizuma, Velēnas un Druvienas apkaimē. Iemūžinājis vietas, objektus, vidi un cilvēkus, kā arī nozīmīgus un ārkārtējus notikumus – dzelzceļa katastrofu uz Vijatas tilta Galgauskā, Tirzas Āžu un Galgauskas Libanta dzirnavas plūdu laikā, Galgauskas dziedāšanas biedrības ēkas pamatakmens likšana un citu. Fotogrāfs skrupulozi fiksējis arī savas mājas, tautā saukta „Knoku pils”, celtniecības norisi, kā rezultātā izveidots albums ar 113 fotogrāfijām. Diemžēl stikla plašu negatīvu reģistrācijas žurnāli nav saglabājušies, tādēļ šajos kadros fiksētais lielākoties paliek neatšifrēts.
Īpaša vērtība ir tiem priekšmetiem, kas nonāk muzejā un nav anonīmi. Tā savs stāsts ir muzejā nonākušajai F.Knoka fotopiederumu somai – koka kastei ar paceļamu vāku, kas apvilkta ar dermatīnu un stūros apsista ar metālu. Tā visos darba izbraucienos ceļojusi kopā ar fotogrāfu, tātad bijusi klāt – kāzās, kristībās, bērēs un dažādos nozīmīgos notikumos apkārtnes dzīvē.
F.Knoka fotogrāfijās iemūžināta arī kāda īpatnēja lappuse mūsu novada vēsturē. 1916./1917.gadā dzelzceļa būvniecības darbos starp Ieriķiem un Vecgulbeni strādāja gan vietējie, gan bēgļi. Tomēr vislielāko darbu apjomu veica austriešu, vācu karagūstekņi un darba bataljoni, kuri bija saformēti no Vidusāzijas iedzīvotājiem – sartiem. Tieši šos no mums ļoti atšķirīga izskata un uzvedības ļaudis – sartus – pacenties iemūžināt F.Knoks.
