Jaunajiem lauksaimniekiem ir paškritiskāk jāizvērtē savas vēlmes un iespējas. Uz raksturīgākajām kļūdām, kādas pieļāvuši pretendenti uz Eiropas Lauksaimniecības fonda finansiālo atbalstu, norāda Marija Krēsliņa – Ziemeļaustrumu reģionālās lauksaimniecības pārvaldes Lauksaimniecības un lauku attīstības nodaļas vadītāja.
“Ja es esmu jaunais zemnieks, tad man ir jāstrādā savā saimniecībā! Tas ir pamatu pamats. Tāpēc tiek dots tāds liels atbalsts, lai jaunie cilvēki nāktu uz laukiem!” viņa uzsver. Bijis gadījums, kad nācies atsaukt pieteikumu, jo jauniete strādā Rīgā bankā un vienlaikus grib Balvu pusē attīstīt piena lopkopību. Lauku atbalsta dienestā nenoticēja, ka šī pretendente katru dienu spēs no rīta pabarot, izslaukt, nodot pienu un palaist lopus ganos, bet pēc tam doties uz darbu galvaspilsētā, lai vakarā atkal atgrieztos mājās un darītu visus lauku darbus. “Ir drusciņ loģiskāk jādomā,” saka M.Krēsliņa.
Tajā pašā laikā ir arī interesanti un ticami pieteikumi, viņa stāsta un piemin kādu vietējo jauno zemnieku, kurš ir ugunsdzēsējs un vēlas līdztekus nodarboties ar piena lopkopību. “Protams, ka viņš to var apvienot! Kāpēc ne? To visu var darīt! Bet ir laikus jāpadomā, vai es kā jaunais zemnieks varēšu pats visu izdarīt neatkarīgi ne no kā,” skaidro M.Krēsliņa.
244 Latvijas jaunieši, kas nav vecāki par 40 gadiem, šogad jau guvuši atbalstu uzņēmējdarbības uzsākšanai laukos, bet tieši Ziemeļaustrumu reģionālās pārvaldes teritorijā – 20 jaunieši. Par to liecina Lauku atbalsta dienesta informācija. Valstī šim nolūkam pieejamais Eiropas Lauksaimniecības fonda finansējums ir 6 950 466 eiro, bet Ziemeļaustrumu reģionā – 770 615 eiro.
M.Krēsliņa piebilst, ka iepriekšējos gados reģionā jau daudzi jaunieši ir izmantojuši iespēju ar Eiropas Lauksaimniecības fonda atbalstu atgriezties laukos un uzsākt saimniekot. Taču divos gadījumos jaunajiem cilvēkiem ir nācies atmaksāt atpakaļ saņemto finansējumu, jo viņi nebija izpildījuši tikai vienu nosacījumu, kas paredzēja iegūt augstāko vai vidējo profesionālo lauksaimniecības izglītību, apgūstot lauksaimniecības priekšmetus vismaz 320 stundu apjomā. “Ļoti žēl. Paši savas muļķības dēļ! Nepabeidza skolu. Triju gadu laikā pusotru gadu nevarēja izturēt?!” saka M.Krēsliņa.Atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem uzņēmējdarbības uzsākšanai paredzēts jauniem cilvēkiem, kas pirmo reizi dibina ekonomiski dzīvotspējīgu savu saimniecību, lai ražotu lauksaimniecības produkciju vai savā īpašumā pārņemtu esošu saimniecību.
