Pamatskolu beidzēji lielākoties izvēlas turpināt mācības vidusskolā un ģimnāzijā
Pagājušajā nedēļā Gulbenes novada domes Izglītības, kultūras un sporta nodaļas metodiķe Vija Medne informēja par novada izglītības iestāžu absolventu tālākizglītību.
Pamatskolu beidzēji izvēlas vidusskolu un ģimnāziju
Lielākais absolventu skaits – 33 -, beidzot 9.klasi, bija Gulbenes novada valsts ģimnāzijā. Izņemot trīs audzēkņus, visi pārējie turpina mācības ģimnāzijā. Gulbenes 2.vidusskolā 9.klasi beidza 30 skolēni, 28 mācības turpina. Lizuma vidusskolā visi 13 9.klases beidzēji izvēlējušies mācības turpināt tālāk vidusskolā. No pamatskolas beidzējiem lielākais absolventu skaits, kuri izvēlējušies mācīties tālāk profesionālajās izglītības iestādēs, ir Galgauskas pamatskolā, kur arodu apgūst 9 absolventi. Apkopotie dati liecina, ka pamatskolu beidzēju skaitliski lielākais vairākums izvēlējies turpināt mācības Gulbenes 2.vidusskolā, kas ar 39 audzēkņiem ieņem līderpozīcijas, aiz sevis atstājot Gulbenes novada valsts ģimnāziju – 32 audzēkņi. Neliels 9.klases absolventu skaits devies mācīties uz citām Latvijas vidusskolām. Piemēram, Madonas valsts ģimnāzijā mācības turpina trīs skolēni. Trīs pamatskolas beidzēji mācās Madonas 1.vidusskolā. Izvēlēto vidusskolu un ģimnāziju sarakstā ir arī vairākas Rīgas ģimnāzijas, Smiltenes ģimnāzija, Siguldas valsts ģimnāzija un citas. V.Medne skaidro, kas tas ir saistīts ar ģimenes dzīvesvietas maiņu un vēl citiem objektīviem apstākļiem.
Iecienīts Smiltenes un Valmieras tehnikums
Pamatskolu beidzēji, kuri izvēlējušies apgūt profesiju, priekšroku devuši Smiltenes tehnikumam, kā arī Valmieras tehnikumam, kura filiāle atrodas Rankā. Šajās profesionālajās mācību iestādēs katrā no novada šajā mācību gadā iestājies vienāds audzēkņu skaits – 14. 5 Gulbenes 2.vidusskolas un 2 Krišjāņa Valdemāra pamatskolas beidzēji mācības turpina Priekuļu tehnikumā. Izvēle kritusi par labu arī Rīgas valsts tehnikumam un Rīgas tūrisma un radošās industrijas tehnikumam. Populārākās profesijas, ko audzēkņi izvēlējušies šajās mācību iestādēs, ir ēdināšanas pakalpojumu speciālists un pavārs, automehāniķis, viesmīlības un viesnīcu pakalpojumu speciālists, autoelektriķis, mežsaimniecības tehniķis, elektriķis, galdnieks, celtniecības un ceļu būves mašīnu speciālists un citas. Ir 7 audzēkņi, kuri izglītību neturpina, bet izlēmuši strādāt. 4 absolventi izbraukuši uz ārzemēm.
Līdere – Latvijas Universitāte
No vidusskolu absolventiem procentuāli lielākais skaits – 40,4 procenti – mācās augstskolās, 27,5 procenti strādā, bet nekur nemācās un nestrādā 11,5 procenti. Izvēlēto augstskolu grupā līdere ir Latvijas Universitāte, kuru par savu augstskolu šajā mācību gadā sauc 19 absolventi. Tai seko Rīgas Tehniskā universitāte, uz kuru studēt devušies 14 audzēkņi. Pa trīs absolventiem ir arī Rīgas Stradiņa universitātē, Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā un Banku augstskolā. Interesanti, ka neviens nav devies studēt uz Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmiju. Kopumā no novada vispārizglītojošo skolu beidzējiem šajā mācību gadā augstskolā studijas uzsācis 51 absolvents.
“Ir vidusskolu absolventi, kuri izvēlējušies profesionālās izglītības iestādes. Tie ir 25,3 procenti no visiem audzēkņiem. Uz koledžām, starp kurām populārākās ir Rīgas tehniskā koledža, Juridiskā un Rīgas 1. medicīniskā koledža, ir devušies 14 absolventi, bet uz tehnikumiem un citām profesionālās izglītības iestādēm – 4 audzēkņi,” stāsta V.Medne. Visbiežāk izvēlētās specialitātes ir tiesību zinātnes, enerģētika un elektronika, treneris, studiju programma medicīnā, pirmsskolas skolotājs, informāciju tehnoloģijas, arī zobārstniecība, ārsta palīgs un vizuālā tēla stilists.
Ir jaunieši, kuri pēc vidusskolas beigšanas izvēlējušies strādāt. Latvijā darbu sameklējuši 25, bet ārzemēs – 11 jaunieši. Starp tiem skaitliski visvairāk ir Gulbenes vakara (maiņu) vidusskolas audzēkņi.
