Ilze Vanaga, Gulbenes novada domes Jaunatnes lietu speciāliste
Varu piekrist viedoklim, kas izskanēja biedrības “Sateka” rīkotajā diskusijā par sabiedrības līdzdalību – biedrības ir sava veida tendenču un ekonomisko procesu rādītājs sabiedrībā. To pierāda fakts, ka pēdējā laikā saradušās daudzas biedrības, kas savu darbību nebalsta uz ilgtspējīgiem un dziļi ideoloģiskiem pamatiem, bet izmanto iespēju piesaistīt Eiropas un citu finanšu avotu projektu finansējumu, lai attīstītu infrastruktūru un labiekārtotu vidi. Nevaru viennozīmīgi pateikt, vai šo procesu vērtēju kā labu vai sliktu, manuprāt, tas vienkārši raksturo mūsu laikmetu.
Līdzīgu novērojumu varu attiecināt arī uz jauniešu organizācijām, tikai ar pretēju efektu. Straujš jauniešu organizāciju skaita pieaugums bijis novērojams no 2004. līdz 2011.gadam (jauniešu klubs “Dēms”, “52 franki”, “KAPO”, “Your Way” un citas) līdz ar jaunatnes lietu “bumu” valstī kopumā. Jauniešu iniciatīva bijusi par pamatu visu novada jauniešu centru dibināšanai un savas vietas izkarošanai sabiedriskajā un citos sektoros. Tomēr šobrīd ir sajūta, ka šo augošo pieprasījumu esam apmierinājuši un it kā zaudējuši jēgu par kaut ko cīnīties un izkarot. Līdz ar ko jaunatnes darba institucionalizācija un likumiskais ietvars samazinājis pašu jauniešu iniciatīvu.
Pati jau vairāk nekā gadu esmu Ziemeļvidzemes Putnu pētniecības biedrības biedre. No savas pieredzes varu teikt, ka darbošanās biedrībā ļauj just piederību man tuvai nozarei un tās biedru kopienai, iegūt pilnīgi jaunas zināšanas no jomas profesionāļiem, kā arī realizēt sevi jomās, kuras tiek atstātas novārtā, pildot tiešos darba pienākumos. Uzskatu, ka biedrību daudzveidība un piedāvājums mūsu novadā ir ļoti labs, atliek vien iesaistīties.
Daiga Gargurne, biedrības “SATEKA” koordinatore
Gulbenes novadā šobrīd reģistrētas 149 biedrības, bet tikai vidēji piecpadsmit ir ļoti aktīvas un to darbība vērsta uz plašāku sabiedrības loku. Nākotnē vairāk jāatbalsta tieši šādas biedrības, nevis “viena projekta” biedrības vai biedrības, kas darbojas ļoti šaurām interesēm. Šobrīd biedrībām ir daudz iespēju piesaistīt finansējumu savu mērķu sasniegšanai, tikai pašām organizācijām jābūt aktīvām un jāstrādā. Nevalstiskās organizācijas var rakstīt projektus uz dažādiem finanšu avotiem un programmām. Organizācijām pašām jāizvērtē, kuras no piedāvātajām iespējām izmantot.
Šobrīd vēl var rakstīt uz Sabiedrības integrācijas fondu – pilsoniskās līdzdalības veidošanas programmu, kas atvērta līdz nākamā gada 12.janvārim. Šīs programmas mērķis ir vērsts uz tām biedrībām, kuras vēlas saglabāt latviešu diasporas saikni ar Latviju. Informācija par izsludinātajiem projektu konkursiem pieejama arī mājaslapās “www.esfinanses.lv” un “www.sateka.lv”.
