Šonedēļ bija pirmā tiesas sēde, kurā sāka izskatīt tā dēvēto Zolitūdes krimināllietu, kas saistīta ar vienu no lielākajām traģēdijām Latvijas vēsturē. Apsūdzētas deviņas personas. Pirms diviem gadiem liktenīgajā 21.novembra vakarā sēdēju augstskolas lekcijās un vēl šodien ļoti labi atceros to dienu. Kāds no kursabiedriem bija izlasījis, ka veikalam “Maxima” Zolitūdē nokritis gabals no
griestiem. Informācija nebija precīza, bet jau pēc pāris stundām atklājās, ka situācija ir daudz nopietnāka. Palaikam tika ziņots par jauniem bojā gājušajiem zem veikala drupām. Sagrūstot veikalam, tika zaudētas piecdesmit četru nevainīgu cilvēku dzīvības. Vienā vakarā tas izmainīja daudzu cilvēku likteņus. Pēc notikušā pagājis ilgs laiks, taču nākamā tiesas sēde būs tikai nākamā gada martā, kad “Maxima” būs atradusi citu pārstāvi tiesas procesā. Aizbildinājums ir tas, ka Zolitūdes lietas izskatīšanu kavē lielais dalībnieku skaits, taču ar šādiem tempiem rezultāts būs vēl pēc vairākiem gadiem. Vai vispār šai lietai būs kāds atrisinājums? Vai vainīgie saņems sodu? Joprojām ir tik daudz neatbildētu jautājumu. Zīmīgi, ka tajā pašā dienā valsti sašūpoja arī ziņa par valdības demisiju. Cik noprotams, šo Straujumas paziņojumu gaidīja jau sen, it īpaši partijā “Vienotība”. Iespējams, daudzi atvieglojumā var nopūsties – beidzot. Tagad visu prātus nodarbina jaunās valdības veidošana, atstājot nomaļus aktuālo bēgļu jautājumu. Izskanējusi doma, ka gandrīz visi ministri paliks savās vietās. Un kas tad valstī mainīsies? Patiesībā jau tāpat skaidri zinām – riņķa dancis turpināsies.
