Valsts prezidents Raimonds Vējonis nosaucis darbus, kuriem jābūt valdības prioritātēm, bet nenosauca ne premjera amata kandidātu, ne arī deva mājienu, kurai no partijām būtu jāuzņemas valdības veidošana.
Raitis Apalups, pensionārs (“Reģionu alianse”)
Lai nu tai valdībai reizēm gāja kā pa celmiem, bet tomēr mainīt tik bieži valdības, kā tas notiek Latvijā, tas nav pareizi un tāpēc mums arī nekas daudz uz priekšu neiet, jo valdībai un tās vadītājam tāpat kā jebkuras citas nozares vadītājam ir jāstrādā daudz ilgāk. Laimdota Straujuma varēja vēl strādāt, bet, manuprāt, viņu “noēda” Solvita Āboltiņa. Un šī kundze man ļoti nepatīk, un man ir kauns, ka es no viņas rokām saņēmu barikāžu dalībnieka piemiņas medaļu. Ja jau Nacionālā apvienība izteica, ka nepiekrīt S.Āboltiņai kā premjerei, pievienojās Zaļo un zemnieku savienība, sakot, ka viņi bez “nacionāļiem” negrib būt koalīcijā, tad taču šai kundzei vajadzēja būt skaidram, ka viņai tur nav vietas un tur viņu negrib redzēt. Arī viņas pašas partijā ir šķelšanās un nav vienprātības, bet tik un tā viņa tur spiežas iekšā. Es to tiešām nevaru saprast un pieņemt. Domāju, ka tagad ir iespēja “zemniekiem” tikt pie sava premjera kandidāta nosaukšanas un tur man būtu pieņemami vairāki kandidāti. Šis amats, iespējams, būtu jāpiedāvā Jānim Dūklavam, tiesa, esmu lasījis, ka viņš atsakās no tā, bet, manuprāt, viņš ir īsts tautsaimnieks, ar dzīves pieredzi. Jā, viņam nav svešvalodu zināšanu. Šodien, bez šaubām, valsts vadītājam, ja tās nav perfektas, tas ir liels mīnuss. Ar tulku iet uz dažādām sanāksmēm diez cik patīkami nav un arī labi tas neizskatās. Es pilnīgi esmu arī par to, ka premjers varētu būt Māris Kučinskis. Arī viņu pazīstu ilgus gadus, viņš ir praktisks, pieredzējis cilvēks, bijis arī ministrs. Mans priekšlikums vēl būtu padomāt arī par Andri Rāviņu, tagadējo Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētāju. Kad es biju 6.Saeimā, viņu iecēlām par zemkopības ministru. Viņam ir pieredze valdības darbā, tagad pieredze, arī ilgus gadus vadot Jelgavas domi, viņš ir nosvērts. Vēl bija minēta arī Dana Reizniece-Ozola, bet viņa pati teica, ka gribētu vēl pamācīties, gūt lielāku pieredzi un turpināt vadīt Ekonomikas ministriju arī nākamās valdības sastāvā. Es viņai simtprocentīgi piekrītu, ka tas būtu pareizi. Latvija bez valdības nepaliks. Kāda tā būs, to redzēsim. Bet tas viennozīmīgi nav labi, valdības tik bieži mainās. Latvijas valstij un iedzīvotājiem tas viss noteikti nāk tikai par ļaunu. Kur tad mēs esam tikuši? 25 gadus dzīvojam neatkarīgā valstī. Kur mēs esam ekonomikas ziņā, kur mēs esam izglītībā, sociālajā jomā, veselībā? Muļļājamies uz vietas! Ulmaņlaikā tik īsā laika sprīdī Latvija guva tādu izaugsmi, ka eksporta ziņā bija vadošajās vietās Eiropā. Tagad 25 gados muļļājamies. Igauņi pagājuši garām, lietuvieši ir garām, bet Ulmaņlaikā viņi bija aiz mums. Kad atguvām neatkarību, Ivars Godmanis, kurš bija premjers, teica, ka nu esam atpalikuši no Eiropas un tik ilgi nevar gaidīt, lai sasniegtu Eiropas līmeni. Bet ir pagājuši 25 gadi un mēs neesam pat pusi sasnieguši no Eiropas līmeņa. Mēs drīzāk ejam uz bezdibeni, nevis uz kalnu virsotni.
Gunārs Ciglis, Gulbenes novada domes deputāts (“Latvijas Zemnieku savienība”)
Manuprāt, valdības veidošanas procesā šobrīd nekas nenotiek. Es uzskatu, ja viena valdība atkāpjas, tad būtu kaut vai ar likumu jānosaka, kādā laikā būtu vietā jāstājas jaunai valdībai, citādi mēs varam dzīvo mēnesi, divus un četrus. Pašreiz visā valstī notiek laika novilcināšana – vilkt laiku garumā, nekas nenotiek un neviena problēma netiek risināta – ne tā ir izglītība, ne medicīna, ne citas jomas, bet vissāpīgākā ir demogrāfija. Paskatoties statistikas datus, no 2000.gada skolēnu skaits ir samazinājies par 140 tūkstošiem. Tas nozīmē, kas mēs esam jau praktiski izmiruši. Es domāju, ka pašreiz valdību vislabāk varētu vadīt Māris Kučinskis. Ir viena nepatīkama lieta, ka viņš visu savulaik gribējis vilkt uz lielajām pilsētām, uz centralizāciju, tas ir negatīvs moments, bet, ja viņš atrisinātu demogrāfijas jautājumus, tas būtu milzīgs pluss. Un šī jautājuma atrisināšanai, es domāju, vajag tikai valdības gribu. Domāju, ka varētu atrast līdzekļus. Savukārt par Solvitas Āboltiņas vēlmi nokļūt premjeres amatā man nav komentāru. Manā skatījumā valdības vadītājam ir jābūt ar kaut kādiem izdarītiem darbiem, S.Āboltiņa ir prezentējusi un vadījusi, bet man ir stipri jādomā, lai es atrastu reāli izdarītos darbus. Man šķiet, ka šobrīd vispār katrs ir ieņēmis savu pozīciju un gaida, kurš spers soli. Ja likumā nav noteikts, cik ātri valdība ir jāizveido, var pagaidīt, kamēr kāds varbūt piekāpjas. Valstī jau nekas nenotiks, budžets ir pieņemts, algas visi saņems, bet vai, piemēram, sāksies struktūrfondu apgūšana, kas jau ir divus gadus nokavēta? Tas varbūt interesē uzņēmējus, kas reāli strādā, bet nevis valsts vadītāju vai valdību.
