Zvirbulis, naski lakstīdams, uzlasa maizes drupatas. Pacietīgi, citu pēc citas. Īpaši nepētīdams, cik tad viņu tur pavisam ir.
Zvirbulis, naski lakstīdams, uzlasa maizes drupatas. Pacietīgi, citu pēc citas. Īpaši nepētīdams, cik tad viņu tur pavisam ir. Pieticīgi un bez pretenzijām.
Vecāmāte, izārdījusi veco džemperi, īsos dzijas galus mezglo vienu pie otra un lēnām tin augošā kamolā. Ar pirkstu pabīda acenes uz augšu un turpina. Pacietīgi un bez iebildumiem.
Bērns, nogūlies uz tepiķa istabā, no maziem mozaīkas gabaliņiem mēģina salikt kaut ko lielu un skaistu – baltu buru kuģi. Sapni no maziem kvadrātiņiem. Pacietīgi un klusējot.
Bet es pieticīgi un pacietīgi skribinu maizes abrā palikušo mīklu un ceru izvelt vēl vienu kukuli. Bet tāds sakasnītis jau vien iznāk…
