Šogad 14.jūnijā apritēs 62 gadi kopš tās siltās vasaras nakts, kad atskanēja kliedzieni, vaidi un bērnu raudas.
Šogad 14.jūnijā apritēs 62 gadi kopš tās siltās vasaras nakts, kad atskanēja kliedzieni, vaidi un bērnu raudas. Dažās minūtēs vajadzēja atstāt silto gultu, savākt raudošos bērnus un ko steigā varēja paķert līdzi, tas arī bija viss, lai atkal sāktu jaunu dzīvi.
No mūsu pilsētas izsūtīja 74 cilvēkus (starp tiem – deviņi bērni). Deviņi vīrieši nošauti 1942.gadā, bet 22 miruši izsūtījumā. No Adulienas pagasta izsūtīti tikai četri cilvēki, no Stāmerienas pagasta – 10, bet visvairāk no Vecgulbenes pagasta – 22 cilvēki.
Ir taisnīgi, ka starptautiski tiesāti un pelnīto sodu saņēmuši ir karu zaudējušās nacistiskās Vācijas vadītāji, bet nožēlojami un cilvēces nākotnei bīstami, ka Padomju Savienības komunistiskās partijas organizētie un īstenotie, daudz masveidīgākie un ilgstošākie noziegumi pret cilvēci līdz šai dienai palikuši nesodīti. Vēl ļaunāk – vienmēr atrodas politiķi, kuri it kā cilvēces vārdā aicina komunistu pastrādātos noziegumus pret cilvēci aizmirst un nepieminēt. Komunistiskās partijas vadītās deportācijas mērķis bija iznīdēt tautas nacionālās apziņas pamatus un to kolonizēt. Vairāk nekā 14 tūkstošus Latvijas iedzīvotāju aizveda beztiesiskā vergu darbā, necilvēciski ekspluatējot izsūtītos toreizējā padomju impērijā – Sibīrijā un Tālo Austrumu apgabalā.
Šī noziedzīgā totalitāro lielvaru savstarpējā darījuma postošās sekas (Molotova – Rībentropa sadarbības līgums) vissmagāk un visilgāk izjuta un vēl šodien izjūt trīs Baltijas valstu pamatiedzīvotāji.
Lūdzam rajona un pilsētas iedzīvotājus, kā arī skolu jaunatni pulcēties 14.jūnijā pulksten 12.00 Gulbenes stacijā pie politiski represēto piemiņas zīmes, lai kaut domās būtu kopā ar tiem, kas nepārnāca. Sekos atceres brīdis Litenes kapsētā, jo no Litenes armijas vasaras nometnes deportēja 268 virsniekus.
