Dzirkstele.lv
Trauksmes celšanas likuma trešajā darbības gadā valsts un pašvaldību iestādēs saņemti 527 iesniegumi, kas noformēti kā trauksmes celšanas ziņojumi kompetentajām institūcijām. Par trauksmes celšanas ziņojumiem 2021. gadā atzīti 156 iesniegumi. Pērn visbiežāk ziņots par korupciju, amatpersonu prettiesisku rīcību un izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Par to informē Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta vadītājas vietniece Zane Berķe.
“Ir pagājuši trīs gadi, kopš 2019. gada 1. maijā spēkā stājās Trauksmes celšanas likums. Šis likums kļuva par impulsu trauksmes celšanas sistēmas izveidei Latvijā. Šogad ir iecerēts uzsākt padziļinātu esošā tiesiskā regulējuma un tā piemērošanas trauksmes celšanas jomā efektivitātes izvērtējumu, izgaismojot gan stiprinās, gan vājās puses. Izvērtējums būs pamats risinājumu izstrādei trauksmes celšanas sistēmas pilnveidei un stiprināšanai,” par 2022. gada izaicinājumiem stāsta Trauksmes cēlēju kontaktpunkta Valsts kancelejā eksperte Inese Kušķe.
Cik iesniegumu, kas noformēti kā trauksmes cēlēju ziņojumi, saņemti kompetentajās institūcijās1?
Trauksmes cēlēju aktivitāte Latvijā arī 2021. gadā turpināja būt stabila. Valsts kanceleja, veidojot pārskatu par trauksmes celšanu un trauksmes cēlēju aizsardzību 2021. gadā, ir apzinājusi 45 kompetentās institūcijas, kurās iedzīvotāji vai darbinieki ir vērsušies ar 527 iesniegumiem, kas noformēti kā trauksmes cēlēju ziņojumi. No tiem 467 saņemti valsts institūcijās un 60 – pašvaldībās.
2021. gadā pieaudzis iedzīvotāju skaits, kuri izmantoja iespēju ziņojumu iesniegt Valsts kancelejas vienotajā trauksmes cēlēju tīmekļvietnē. No vietnes trauksmescelejs.lv kompetentās institūcijas saņēma 67 iesniegumus.
Visvairāk iedzīvotāju pērn, līdzīgi kā iepriekš, vērsušies Valsts ieņēmumu dienestā, kur saņemti 85 iesniegumi, un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, kur saņemti 63 iesniegumi. Ik gadu pieaug trauksmes cēlēju skaits, kuri vēršas pašvaldībās. Straujākais pieaugums ir Rīgas valstspilsētas pašvaldībā, kur 2021. gadā izveidota vienota kārtība trauksmes celšanai. Tāpat pagājušajā gadā pieaudzis iedzīvotāju skaits, kuri vērsušies Valsts policijā, Ģenerālprokuratūrā, Veselības inspekcijā, Izglītības un zinātnes ministrijā, vēloties celt trauksmi.
Cik iesniegumu, kas noformēti kā trauksmes cēlēju ziņojumi, par tādiem ir atzīti?
Valsts kanceleja secina, ka ir vērojama pozitīva tendence pieaugt atzīto trauksmes cēlēju ziņojumu skaitam. Par likuma būtībai un pazīmēm atbilstošiem kopumā atzīti 156 trauksmes cēlēju ziņojumi – tie nodoti tālākai izskatīšanai pēc būtības, un šo ziņojumu autoriem ir tiesības uz aizsardzību, ja tiem jācieš no represijām trauksmes celšanas dēļ. 2020. gadā atzīti 127 trauksmes cēlēju ziņojumi, savukārt 2019. gada astoņos mēnešos – 119.
Trauksme visbiežāk celta par korupciju, amatpersonu prettiesisku rīcību, rīcību ar publiskiem resursiem, īpaši interešu konfliktu, kā arī par sabiedrības veselību un izvairīšanos no nodokļu samaksas.
Kāda ietekme bijusi trauksmes cēlēju ziņojumiem?
Apkopotie dati par trauksmes cēlēju ziņojumu izskatīšanas ietekmē veiktajiem uzlabojumiem 2021. gadā liecina, ka vairākos gadījumos novērsts kaitējums valsts pārvaldībai, kā arī preventīvi novērsti pārkāpumi, uzlabota iestāžu darba organizācija un uzlaboti procesi iestādēs un uzņēmumos, darbinieku darba apstākļi un tiesības, kā arī veicināta labas pārvaldības ievērošana un no apgrozījuma izņemta nederīga pārtika.
Tiesvedību jomā vērojama lielāka aktivitāte nekā iepriekšējā gadā, kā arī lielāka interese par aizsardzības garantijām. 2021. gadā Trauksmes celšanas likums pieminēts 15 tiesu nolēmumos (13 lietās), no kuriem 6 pieņemti civillietās, 8 – administratīvajās lietās un pirmo reizi arī viens krimināllietā. Minētajā krimināllietā un vienā no administratīvajām lietām parādās līdz šim neizmantotas aizsardzības garantijas – prasība atbrīvot no valsts nodevas un atbrīvošana no juridiskās atbildības.
Jāpiemin, ka pieaudzis ir arī to gadījumu skaits, kad trauksmes cēlēja ziņojumā norādītie fakti pēc pārbaudes neapstiprinājās – 2021. gadā bija 61 šāds gadījums, salīdzinot ar 55 gadījumiem 2020. gadā.
Ko 2021. gadā paveicis Trauksmes cēlēju kontaktpunkts Valsts kancelejā?
Līdztekus intensīvai iedzīvotāju, uzņēmumu un institūciju kontaktpersonu trauksmes celšanas jautājumos konsultēšanai, 2021. gadā veikts nozīmīgs darbs, pārņemot Latvijā Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 23. oktobra Direktīvu 2019/1937 par to personu aizsardzību, kuras ziņo par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem. Atbilstoši Direktīvai, Valsts kancelejas vadībā tika izstrādāts jauns Trauksmes celšanas likums. Lai iedzīvinātu jauno likumu, 2022. gada sākumā izstrādāti metodiskie materiāli, kā arī atjaunotas vadlīnijas iekšējās trauksmes celšanas sistēmas izveidei un vadlīnijas trauksmes cēlēju ziņojumu saņemšanai un izskatīšanai kompetentajās institūcijās.
Lai pilnveidotu kontaktpersonu trauksmes celšanas jautājumos kompetenci darbā ar saņemtajiem ziņojumiem, Valsts kanceleja un Valsts administrācijas skola 2021. gadā organizēja 3 vebināru ciklu. Ciklā skaidrota trauksmes cēlēju identitātes aizsardzība, trauksmes celšanas pazīmes, ziņojumu atzīšana un efektīva izskatīšana pēc būtības un citas saistītās tēmas.
Savukārt tīmekļvietnē trauksmescelejs.lv kopš 2021. gada ziņojumus var iesniegt elektroniski, izmantojot Latvija.lv autentifikācijas moduli. Autentifikācijas rīks tika ieviests vietnē, lai mazinātu administratīvo slogu trauksmes cēlējiem un kompetentajām institūcijām, kurām vairs nav nepieciešams atkārtoti sazināties ar trauksmes cēlēju un lūgt ziņojumu parakstīt.
Gada pārskats un statistika par Trauksmes celšanas likuma darbību 2021. gadā ir publicēts trauksmescelejs.lv/statistika, savukārt dati par 2020. un 2019. gadu – tīmekļvietnē mk.gov.lv.
1 2019. gada un 2020. gada pārskatos atsevišķi izdalīta informācija par trauksmes celšanu centrālajās valsts institūcijās un pašvaldībās. Sākot ar 2021. gadu dati par trauksmes celšanu centrālajās valsts institūcijās un pašvaldībās tiek sniegta vienkopus – kā trauksmes celšana kompetentajās institūcijās, ievērojot to, ka Trauksmes celšanas likuma izpratnē pašvaldības neatšķiras no citām kompetentajām institūcijām.
