Gulbeniete Ārija Divre saka, ka ar ziedu un dārzeņu stādiem jārīkojas gluži kā ar mazu bērnu.
Gulbeniete Ārija Divre saka, ka ar ziedu un dārzeņu stādiem jārīkojas gluži kā ar mazu bērnu. “Paskaties uz to un redzi, ka stādam kaut kā trūkst. Bet tas nerunā, nevar pateikt, kā tam trūkst vai ir par daudz. Izmēģini visu un pēkšņi jūti – tas atdzīvojas. Tātad ir trāpīts desmitniekā,” saka Ā. Divre, kas jau 25 gadus nodarbojas ar stādu audzēšanu un tos piedāvā gulbeniešiem un arī tālākā apkārtnē.
“Kad sākām nodarboties ar stādu audzēšanu, tas bija izdzīvošanas instinkts, bet vēlāk kļuva par neatņemamu dzīves sastāvdaļu. Vēlējos cilvēkiem piedāvāt arvien dažādākus un skaistākus puķu un dārzeņu stādus. Ja dzirdēju, ka japāņiem atkal jaunas un interesantas ziedu sēklas, uzreiz mēģināju tās izaudzēt. Tagad ir noslēgti līgumi ar japāņu, holandiešu un vāciešu sēklu firmām. Man pašai prieks, ka varu piedāvāt visu, kas cilvēkam nepieciešams – gan sirdij, gan vēderam, arī jaunās ‘Eņģeļu taures’, kuras daudzi vēlas iegādāties,” saka Ā. Divre.
Viss sākās ar rožu stādiem
Ārija sākusi ar rozēm. Ja toreiz aprīlī varēja pircējiem piedāvāt rožu ziedus, tas bijis notikums. Savukārt rudenī dārzu un klientus priecēja krizantēmas. “Bet tad Latvijā ienāca Holandes ziedi un mazajiem, tādiem kā mums, bija vienkārši jāizput. Mēs metām mieru un sākām meklēt jaunu alternatīvu – stādu audzēšanu,” atminas Ārija.
Darbs sākas jau rudenī, kad Ārija domā par nākamās sezonas piedāvājumu. Un vienmēr viņa vēlas piedāvāt labāko.
“Ir patīkami, ja atnāk cilvēks un saka, “kā man pērn ziedēja un izauga, šogad vēlos to pašu.” Tad ir stimuls domāt un censties. Cits atnāk ar groziņu un pilnībā man uzticas, lai iedodu labākos un skaistākos stādus. Jārēķinās, ka jādod tas, kas tiešām izaugs un sevi attaisnos. Gluži tāpat kā ar jaunu meitu, kad to izdod tautās. Tad vienmēr saka, ka tā nāk no labu ļaužu mājām. Es gribētu, lai tā teiktu arī par maniem audzētajiem stādiem,” saka Ārija.
Vajadzīga ferma stādu mēslojumam
Trīs lielas siltumnīcas izvietotas pilsētas nelielā piemājas zemē. Tomēr Ārija atzīst, ka bez laukiem, kur ir neliela ferma, neiztikt.
“Bez putnu mēslojuma stādus neizaudzēt, jo daudzi ziedi, tāpat kā atsevišķi cilvēki, ir ļoti ēdelīgi. Tādēļ fermā audzējam tītarus,” skaidro Ā.Divre.
Sēklas maksā dārgi un ne visas izdīgst. Gadījies arī tā, ka no iesētā nekas neizaug, redzama vien melna zeme. Tomēr Ārija atzīst, ka tas ir tā vērts, lai darbotos – no agra rīta līdz vēlam vakaram. Kā vāvere ritenī. Ja ir iesākts, atmest vairs nevar.
“Man pašai patīk raudzīties, kā veidojas zieds. Tas dod jaukas emocijas. Skatos, kā raisās atraitnītes – tās skatās manī ar lielām acīm. Vienmēr šāda satikšanās ar ziediem man radījusi prieku,” saka Ārija.
Visas šķirnes aug mūsu apstākļos
“Mums izaug viss, ja cilvēks ir akurāts un zina, ka darīs to, kas stādam vajadzīgs. Tad var izaudzēt visas tomātu un gurķu šķirnes. Es pati par to esmu pārliecinājusies. Protams, ja cilvēks divus vai trīs gadus siltumnīcā nav mainījis zemi un pēc kataloga pieprasa “smalkākos” tomātu stādus, loģiski, pēc tam viņš sūdzēsies, ka raža nav bijusi iecerētā. Viss ir atkarīgs no kopēja. Man reizēm cilvēki lūdz, lai parādu, kā tomāti jākopj, tomēr es esmu pārliecināta, ka katrs cilvēks, ja viņam kaut kas interesē, pats apgūst vajadzīgo un mācās no savas pieredzes,” saka Ā. Divre.
Viņa ir pārliecināta, ka katram jādara tas, ko ir apguvis un jūt aicinājumu. Ar “gariem zobiem” nevienu darbu nevar izdarīt. Arī skaistu ziedu izaudzēt nevar.
