Līdzšinējā Ministru prezidente Laimdota Straujuma par savu demisionēšanu paziņoja jau vairāk nekā pirms mēneša, bet līdz pat šim brīdim mēs tā arī joprojām neesam tikuši pie jaunas valdības. Skatoties televīzijā un lasot plašsaziņas līdzekļos par to, kā risinās premjera izvēles process, gribas teikt, ka notiek kaut kāda spēlēšanās. Valdošās koalīcijas partijas nespēj vienoties par jauno valdību. Vairāki uzrunātie kandidāti atsakās no piedāvājuma kļūt par premjeru (kas to lai zina – darot to pašu izvēles vai varbūt kāda cita uzspiesta viedokļa dēļ). Beidzot šonedēļ Valsts prezidents Raimonds Vējonis ir pieņēmis lēmumu un nominējis Māri Kučinski, kas pārstāv Zaļo un zemnieku savienību, uzņemties nākamās valdības veidošanu. Tikmēr partijas “Vienotība” līdere Solvita Āboltiņa jau izteikusies, ka valdības veidošanas process būs pie-tiekami ilgs, sarežģīts un nepatīkams un vienlaikus tas būšot arī process, kurā būs gan publiski, gan dažādi aizkulišu strīdi. Cilvēki tikmēr jau sākuši politiķiem izteikt pārmetumus, ka viņi muļļājas uz vietas, ka viņi nespēj pārkāpt sev un savām politiskajām ambīcijām, nespēj apsēsties pie kopīga sarunu galda un beidzot vienoties, bet valstī tikmēr visu svarīgo jautājumu risināšana stāv uz vietas, lai gan sasāpējušo jautājumu šobrīd tiešām ir ļoti daudz un dažu risināšanai varbūt nebūt vairs nav daudz laika. Premjera kandidāts ir nominēts, tiesa, vēl jau ir grūti prognozēt, vai M.Kučinskis gūs Saeimas atbalstu un cik ilgu laiku – nedēļu, divas vai varbūt mēnesi – turpināsim skatīties un sekot līdzi politiskajam teātrim.
