Šogad 1.jūlijā visiem suņiem, kuri līdz šim laikam būs sasnieguši sešu mēnešu vecumu, būs jābūt reģistrētiem vienotajā mājas dzīvnieku datu bāzē, kā arī iezīmētiem ar mikroshēmu jeb čipotiem.
“Tiek čipoti tikai suņi. Uz kaķiem čipošana attiecas tikai tad, ja tie ir šķirnes kaķi, kas piedalās izstādēs un brauc ārpus Latvijas. Tikai ar čipu vien viss nebeidzas, jo dzīvniekam ir jābūt ne tikai čipotam, bet arī vakcinētam un ar Eiropas dzīvnieku pasi,” atgādina SIA “Faunā” veterinārārste Elita Lesiņa. Tas, ka čipotam dzīvniekam noklīšanas gadījumā būs vieglāk atrast saimnieku, ir viens no galvenajiem čipošanas ieguvumiem. Nepieciešamības gadījumā, nolasot datus, varēs noteikt, vai suns ir potēts, piemēram, pret trakumsērgu.
E.Lesiņa pārliecinājusies, ka čipot savus mīluļus sākuši arvien vairāk īpašnieku. Pat tādi saimnieki, kuru suņi nepiedalās izstādēs, kā arī neizbrauc no Latvijās, savus dzīvniekus jau ir čipojuši, jo pārejas periods, kas tika noteikts vienota dzīvnieku reģistra izveidei, ilgst jau vairākus gadus. “Kad viņi ierodas pie mums, tad ne tikai čipojam, bet arī vakcinējām un izrakstām pasi. Dzīvnieka čipošana katrā vietā izmaksā citādāk. Čipošanu saviem dzīvniekiem veic arī tie, kuri apzinās, ja suns pazaudējas, pēc mikroshēmas viņu varēs atpazīt. Zemnieki čipo savus suņus, jo viņiem tas jādara, ja vēlas saņemt atbalsta maksājumus. Čipot var arī citus dzīvniekus. Ir izrādīta interese pat par zirgu čipošanu.
Čips dzīvniekam ir uz visu mūžu. Špricē tiek ievadīta mikroshēma, ko ievada dzīvniekam zem ādas. Tiek fiksēts, kurā vietā tas atrodas. Sataustīt čipu, glaudot suni, nevar. Nolasīt mikroshēmas informāciju dzīvniekam var, pietuvinot speciālu ierīci. Šī informācija par katru čipoto suni tiek ievadīta vienotā datu bāzē.
1.jūlijā stāsies spēkā norma arī par soda no 7 līdz 200 eiro piemērošanu tiem suņu īpašniekiem, kuru suņi pēc jūlija nebūs čipoti un reģistrēti.
