Vispirms: apzina klienta vēlmi. SIA “ZDZ” Stāmerienas pagastā nodarbojas ar bruģakmens klāšanu un tā ražošanu, bet ziemā veic telpu iekšējo remontu.
Vispirms: apzina klienta vēlmi.
SIA “ZDZ” Stāmerienas pagastā nodarbojas ar bruģakmens klāšanu un tā ražošanu, bet ziemā veic telpu iekšējo remontu.
Nesen firma guvusi uzvaru cenu konkursā un liks bruģi Limbažos pilsētas centrālajā laukumā. “ZDZ” noslēgti sadarbības līgumi gandrīz ar visām Latvijas firmām, kas izgatavo bruģakmeni. Šogad firma atzīmēs darbības gada jubileju.
“Par firmas “ZDZ” sākumu uzskatāma pašu nepieciešamība pēc bruģa. Arī rajonā šī biznesa niša nebija aizņemta. Bruģi ražojam nelielā apjomā un līdz šim to galvenokārt esam klājuši Gulbenē. Sākumā darbību izvērsām pie atpūtas kompleksa “Sonāte”. Bruģakmens klāšanas iemaņas palīdzēja apgūt viena no spēcīgākajām firmām Latvijā SIA “Uzars”, ko vada Jānis Uzars,” stāsta SIA “ZDZ” vadītājs stāmerenietis Dzintars Poļaks.
Pirmais objekts, kur bruģakmens licējiem un ražotājiem vajadzēja izturēt pirmās ugunskristības, ir Gulbenes Gulbīšu parka celiņi.
Objektā darbs veikts sadarbībā ar SIA “Uzars”. Šobrīd SIA “ZDZ” ir pasūtījumi bruģakmens klāšanai visā Latvijā.
Lielākais darba apjoms saistās ar pasūtījumu pie “Agre” veikala Alūksnē, kur bruģis likts apmēram 1000 kvadrātmetru platībā. Tam sekojis objekts pie Ziemeļaustrumu elektrisko tīklu rajona Balvu elektrisko tīklu rajona, kā arī Aiviekstē, kur bruģis klāts 2000 kvadrātmetros. Šogad līdz šim lielākais objekts bijis pie kroga “Klidziņa”, kur atjaunotas arī kāpnes. Pamazām palielinās privāto pasūtījumu skaits, kur bruģis klājams nelielos laukumos.
“Sākumā bruģakmeni ražojām pašu vajadzībām, tādējādi pārbaudot tā izturību, un nedaudz realizējām. Arī šobrīd ražošanas apjoms ir neliels, jo galvenā “ZDZ” darbības virzība ir pakalpojumu sniegšana bruģakmens seguma klāšanā. Darbības galvenais princips ir neklāt pelēku bruģi, bet krāsainu, pieskaņojot to konkrētajai videi,” stāsta Dz. Poļaks.
Pirms bruģa likšanas vispirms uzklausa klienta vēlmes un izstrādā pakalpojuma izcenojumu. Ja nepieciešams, firmas darbinieki izskaidro, kāds bruģis labāks. Ir gadījumi, kad klients vēlas, lai klāj lētāko bruģi, bet, pierādot krāsainā priekšrocības, maina sākotnējo lēmumu.
“Krāsainais bruģakmens ir dārgāks, bet vizuāli tas izskatās pievilcīgāk, īpaši pēc lietus. Bruģakmeni ražojam atbilstoši pieprasījumam un galvenokārt izmantojam celiņu segumam. Laukumos, kur novieto automašīnas, izmantojam citu firmu ražoto bruģakmeni, jo pagaidām nevēlamies riskēt ar nepārbaudītu preci. Pēc dažiem gadiem varēšu dot konkrētu atbildi par pašražoto bruģakmeni. Esam pārliecinājušies, ka bruģakmens tāpat kā asfalta lielākais ienaidnieks ir sāls,” uzskata Dz.Poļaks.
Bruģakmens izgatavošanai uzņēmums iepērk sertificētu smilti, ko ved no Raunas karjera un Aizkraukles, jo smiltij nedrīkst būt māla piejaukums. Kā pildvielu izmanto sertificētas šķembas, kuras saņem no Aizkraules, bet no Brocēniem piegādā sertificētu cementu. Bruģkamens izgatavošanai izmanto speciālu vibrogaldu un preses galdu. Lai gatavotu krāsainu bruģakmeni, izmanto bruģa krāsvielas un plastikatorus izturībai pret salu. Dz.Poļaks ir gandarīts, ka darāmais saplānots vasaras garumā un vienu pasūtījumu nomaina cits.
“Uzskatu, ka likt bruģi ir tikpat atbildīgs darbs, kā cept kotletes atpūtas kompleksā “Sonāte”, tāpēc visu cenšos pārbaudīt un līdz sīkumam būt precīzs. Apzinos, ka laiku atpakaļ pagriezt nevar, tāpēc darāmo veicam ar maksimālu atdevi.
Klienti atzīst, neesot domājuši, ka bruģa likšana ir tik sarežģīta un precīza. Viņi bieži izvēlas lētāko materiālu, bet no lētiem miltiem labu maizi izcept nevar. Bruģi neklāj uz diviem vai trim, bet vismaz uz 30 gadiem. Ir gadījies, ka cilvēks pats mēģina likt bruģi, bet pēc kāda laika zvana mums un aicina talkā, jo radušies pauguri, segumā grūti ievērot precīzas salaiduma līnijas un tamlīdzīgi,” stāsta Dz. Poļaks. Pasūtījuma izpildes laiks atkarīgs no tā sarežģītības pakāpes. Visgrūtāk bruģakmeni klāt dārzos, kuros ir daudz mazu taciņu, bet kopā tās neveido darba apjomu
“Meistars dienā spēj sagatavot pamatni un ieklāt vidēji astoņus līdz desmit kvadrātmetrus bruģa. Palīgstrādnieka darba apjoms būs mazāks. Vidēji kvadrātmetra izmaksa ir 12 līdz 18 lati. Ja pamatne ir jau daļēji sagatavota, piemēram, izrakts melnzemes slānis, savesta grants un tamlīdzīgi, tad bruģa kvadrātmetrs maksā no deviņiem līdz 12,50 latiem,” skaidro Dz. Poļaks.
Viņš atzīst, ka Gulbenē bruģa likšana maksā dārgāk nekā citur, jo te smiltij ir samērā liels māla piejaukums, tāpēc klientiem dod padomu – pirms izlemt likt vai nelikt bruģi, lēmumu pārrunāt ar firmas “ZDZ” meistariem.
