3.jūnija pensionāru padomes sēdi vadīja priekšsēdētāja Līvija Liepa.Viņa vispirms klātesošos informēja par to, kas nolemts Latvijas Pensionāru federācijas sēdē Rīgā.
3.jūnija pensionāru padomes sēdi vadīja priekšsēdētāja Līvija Liepa.Viņa vispirms klātesošos informēja par to, kas nolemts Latvijas Pensionāru federācijas sēdē Rīgā.
Maruta Pērkone piedalījusies divu dienu seminārā Rīgā, tāpēc viņa informēja, kas ir Eiropas Savienība. Tā ir brīvprātīgu valstu apvienība, kas kopēji risina dažādus jautājumus. Organizācija neaizskar valsts suverenitāti. 20.septembrī mūsu valstī notiks referendums, vai gribam būt šīs apvienības locekļi vai ne. Eiropas Savienību vada Eiropas parlaments, otrs orgāns ir Savienības padome un tā tālāk. Briselē atrodas pārvaldes galvenās telpas. Viss būs atkarīgs no balsojuma. Ja tas būs pozitīvs, tad pievienošanās notiks 2004.gada maijā. Ieejot Eiropas Savienībā, ieguvēji būs zemnieki un arī pensionāri.
Stāstījumi par mūsu novadniekiem vienmēr ir interesanti. Vaira Kernikova stāstīja par dzejnieci Dainu Ilvu, kurai 18.maijā apritētu 65 gadi. Viņa dzimusi 1938.gadā Stāmerienas pagasta “Smildziņās” piecu bērnu ģimenē. Mācījusies Cēsu medmāsu skolā no 1955. līdz 1959.gadam. Pirmais dzejolis, ko uzrakstījusi – “Ciemos pie Gaujas”, tad – “Pārnāca”. Neilgi strādājusi Ventspilī par medmāsu. Vēlāk pārnākusi uz Gulbeni un strādājusi dispanserā. Savu mūžu saistījusi ar deju skolotāju Kārli Ventu. Daina arī pati dejojusi viņa vaītajā kolektīvā, jo mīlējusi deju. Dainai un Kārlim piedzima meitiņa, kuru nosauca par Dairu. Jaunā dzejniece cītīgi rakstīja dzeju, un vairāki dzejoļi ir guvuši melodiju un iegājuši tautā kā dziesmas. Tāda ir dziesma par Stāmerienas ezeru. Dainai patika medmāsas darbs, viņa raksta par baltajām naktīm, kad jādežurē slimnīcā. Viņa domāja par grāmatas izdošanu, bet ļaunā slimība pārtrauca viņas mūžu 1970.gada 11.aprīlī.
Vairas Kernikovas stāstījumu papildināja Rūta Lase, stāstot par Dainas meitu Dairu, kura ir mantojusi mātes un tēva labās īpašības. Viņa ir izveidojusi sirsnīgu, labestīgu un skaistu ģimeni, kurā aug seši bērni. Kaut būtu daudz tādu ģimeņu, kurās augtu talantīgi bērni!
Aira Anča stāstīja par mākslinieci – keramiķi Ilgu Vanagu – Gateri, kura dzimusi 1928.gada 13.aprīlī Kalnienas ciema “Kadiķos” jaunsaimnieka ģimenē. Vecāki pārcēlās uz Rīgu, tur arī aizritēja Ilgas bērnība un skolas gadi, jo viņa mācījās Rīgas Mākslas vidusskolā keramikas nodaļā no 1943. līdz 1949.gadam. Tālāk – studijas Mākslas akadēmijas Keramikas nodaļā (1949 – 1955). Pēc studijām Ilga Vanaga strādāja Rīgas porcelāna rūpnīcā no 1955. līdz 1968.gadam. Viņai patika veidot suvenīrus. Darināja arī vāzes, šķīvjus, servīzes. Darbos dominē porcelāna baltais tonis. Izstādēs izpelnījusies augstus apbalvojumus, piemēram, Briselē un starptautiskajā gadatirgū Damaskā 1959.gadā ieguva sudraba medaļu. Ilga Vanaga darbojās Mākslas fonda radoši eksperimentālajā keramikas darbnīcā Balasta dambī, kur viņa pievērsās mālam un šamotam. Mākslinieces radošo spēku briedumā dominē rūsgans melnīgsnējs kolorīts. Reizēm iedzirkstas arī citi toņi. Viņas darbos atbalsojas variācijas par tautas keramikas motīviem.
17.jūnijā pulksten 9.00 sāksies seminārs, kurā mācīs, kā strādāt ar projektiem. Seminārs notiks Nevalstisko organizāciju telpās Gulbenē, Brīvības ielā 22.
Nākamā pensionāru padomes sēde būs 8.jūlijā pulksten 10.00 (Brīvības ielā 22). Nāciet, pie mums ir interesanti!
