“Man patīk cept tortes, bet tagad to neesmu darījis ļoti ilgu laiku. Sevī šobrīd nejūtu nepieciešamību un vēlēšanos. Iespējams, ja kāds īpaši palūgtu, varbūt neatteiktu izcept kūku,” saka Gulbenes Tautas teātra aktieris Druvis Brenčs.
“Man patīk cept tortes, bet tagad to neesmu darījis ļoti ilgu laiku. Sevī šobrīd nejūtu nepieciešamību un vēlēšanos. Iespējams, ja kāds īpaši palūgtu, varbūt neatteiktu izcept kūku,” saka Gulbenes Tautas teātra aktieris Druvis Brenčs, kas skolas gados vēlējies kļūt par konditoru, bet dzīve, kā viņš pats saka, esot iegrozījusies citādāk.
Druvis to nenožēlo, jo aktiermākslai ir daudz līdzības ar pavārmākslu, kur, apvienojot dažādus komponentus, veidojas kaut kas liels, skaists un patīkams.
“Arī manai māsai patika cept kūkas. Stāvēju blakām, vērojot, kā viņa to dara. Žurnālos, grāmatās un televīzijā bija un ir daudz interesantu ieteikumu un recepšu, kas modina vēlmi pamēģināt. Protams, neesmu izņēmums, kam viss izdodas. Ir gadījies, ka lepnas kūkas vietā no cepeškrāsns izņēmu centimetru biezu pankūku,” atceras Druvis.
– Vai atminies, kad cepums tev ir izdevies īpaši labi?
– Ir bijuši vairāki gadījumi. Arī tad, kad savā dzimšanas dienā viesus centos iepriecināt un pārsteigt ar paša ceptu torti. Esmu slavēts, ka tā izdevusies garšīga, un saņēmis lūgumus izdomāt atkal kādu gardu meistardarbu. Tomēr būšu godīgs, sakot, ka esmu palaidies slinkumā, jo ērtāk un ātrāk ir torti iegādāties veikalā.
– Tavuprāt, kas ir nepieciešams, lai kūka vai ēdiens izdodos?
– Galvenā nozīme ir kvalitatīviem miltiem. Viss pārējais – garšvielas, esences un cits, ko pievieno miltiem,- ir tikai garšas dažādojumam. Nevajag baidīties eksperimentēt, lai gan eksperimenta iznākums var būt dažāds. Atceros, ka gatavoju šokolādes pudiņu, kas izdevās sūrs, jo pārāk daudz biju pielicis kakao pulveri. Taisnība senam ieteikumam, ka ēdienu nevar gatavot ar dusmām, tad tas viennozīmīgi būs negaršīgs. Stājoties pie plīts vai krāsns, jādomā par kaut ko labu, jo dusmas ēdienā nogalina visu, kas ir vērtīgs. Pat tad, ja mani kāds ir nokaitinājis, tiklīdz sāku darīt to, kas man patīk, negatīvais atkāpjas.
– Cik liela nozīme ir cilvēkam piemītošajai garšas izjūtai?
– Manuprāt, liela nozīme. Katram garšas izjūta ir individuāla, tāpēc diviem cilvēkiem, gatavojot ēdienu no vienām un tām pašām sastāvdaļām, tas garšos atšķirīgi. Domāju, ka man piemīt laba garšas izjūta, jo, izgaršojot ēdienu, varu pateikt, no kā tas gatavots, kādas garšvielas izmantotas. Izņēmums ir man nezināmas garšvielas, kuras savā praksē neesmu lietojis.
– Vai arī tu piederi tiem, kas dienu nespēj iesākt bez brokastīm? Ko tev nozīmē šī ēdienreize?
– Kādreiz bija tā, ka es brokastis vispār neēdu, bet tagad no rīta cenšos izdzert vismaz krūzi tējas. Kafiju iemalkoju, atnākot uz darbu. Ja tā ir stipra, dienā pietiek ar vienu tasi. Cenšos lietot tikai dabiskās tējas, kuras sarūpēt palīdz mamma vai draudzene. Ar viņām konsultējos, kura tēja kādam nolūkam paredzēta. Tējas izvēlos atkarībā no to garšas, jo organisms vienmēr pasaka priekšā, kādas garšas buķete tam nepieciešama. Labprāt dzeru ķimeņu, kumelīšu, liepziedu, piparmētru vai kādu citu tēju. Atkarībā no iekšējām sajūtām dažreiz tēju dzeru ar cukuru, dažreiz – bez. Man garšo siers, tāpēc brokastīs labprāt ēdu maizi ar sieru. Var būt arī gaļa vai desa.
– Kāda ir tava attieksme pret pusdienām un tirdzniecības uzņēmumu piedāvātajiem pusfabrikātiem?
– Tas, kur pusdienoju, ir atkarīgs no tā, kas konkrētajā dienā darāms. Visbiežāk mamma uzaicina pusdienās, jo, lai pats pagatavotu to, kas man garšo, ar pusdienlaika stundu nepietiek. Priekšroku dodu dabiskiem produktiem, nevis pusfabrikātiem, par kuriem ne vienmēr varu būt pārliecināts, ka saldētā stāvoklī tie nepārsniedz realizācijas laiku. Labprāt ēdu dažādus dārzeņu salātus, jo tajos ir vairāk enerģijas. Piemēram, sakņu lietošana uzturā attīsta cilvēka prātu un domāšanu, auga stumbra daļa padara spēcīgāku iekšējo dvēseli, bet zieds ir enerģijas avots. Pārtikas produkti, kas bijuši ilgstoši sasaldēti vai vairākkārt sildīti, ir zaudējuši enerģētisko vērtību. Ir cilvēki, kuri aizņemtības dēļ izvāra lielu katlu zupas un ap to mielojas trīs dienas. Protams, kuņģi ar to var piepildīt, bet par veselīgu ēdienu to diezin vai iespējams nosaukt.
– Vai piederi cilvēkiem, kas uzticas tikai pārbaudītām vērtībām, vai drosmīgajiem, kam patīk visu izmēģināt?
– Ir ēdieni, kurus pagaršojot, atzīstu – man tas negaršo. Bet citkārt, atrodoties draugu kompānijā, kur valda laba atmosfēra, tas pats ēdiens iegaršojas. Man daudz nozīmē ēdiena vizuālais izskats, galda noformējums, arī telpas apgaismojums un pat mūzika, kas tajā skan. Viss kopā veicina apetīti. Ir arī tā, ka uz otrajam ēdienam domātā šķīvja kā piedeva gaļai un kartupeļiem izvietoti dažādi salāti. It kā vajadzētu visus apēst, bet pēc visa uzlūkošanas organisms jau ir izdarījis izvēli, tāpēc saimniecēm nevajadzētu uztraukties, ka netiek apēstas bietes, kāposti vai kas cits.
– Tu arī pārkāp noteikumu, ka vakariņas jāpaēd pirms pulksten sešiem vakarā, vai arī mielojies vēlās vakara stundās?
– Diemžēl dzīves ritms mani piespiež vakariņas ēst vēlu, tāpēc labāk aizeju gulēt neēdis, nekā “piesitu” māgu, jo tad tā nav gulēšana, bet mocīšanās. Nepiederu izvēlīgajiem, kas vakariņās vēlas baudīt izsmalcinātību. Kas tobrīd ir ledusskapī vai virtuves skapī, to arī ēdu. Tēja gan ir obligāta vakariņu sastāvdaļa. Par ēšanu vakaros īpaši neuztraucos, jo man organismā vielmaiņa ir normāla, tāpēc mielojos, cik gribu un ar ko gribu. Ar kaloriju skaitīšanu nenodarbojos. Protams, ir cilvēki, kam tas ir vajadzīgs. Uzskatu, ka svara vērošana ir īslaicīga, jo visu nosaka konkrēta cilvēka gribasspēks. Ja būtu liela izvēle, es vienu dienu ēstu tikai karbonādi, bet otru – zivis.
– Vai uzskati, ka latvieši ir ēdāju tauta, bet laucinieku ēšana atšķiras no pilsētnieku mielasta?
– Uzskata, ka Austrumos cilvēki uzturā lieto rīsus tāpēc, ka tie veicina domāšanu, bet Rietumos – kukurūzu, lai nezaudētu auguma formu. Kā jūs domājat, kas latviešiem ir spēka ēdiens? Auzu pārslas, jo tās vairo darba sparu. Pats arī uzturā labprāt lietoju auzu pārslas. Uzskatu, ka laucinieka ēdiens nedaudz atšķiras no tā, ko bauda pilsētnieks, jo laukos visi pārtikas produkti ir svaigi, bet pilsētā, pārtiku iegādājoties veikalā, ne vienmēr tā ir kvalitatīva. Vērā ņemams fakts ir arī tas, kādu darbu cilvēks veic. Ja tas ir fizisks, tad noteikti būs nepieciešams lietot uzturu, kas satur daudz kaloriju. Garīgā darba strādniekiem kalorijas organismā sadeg gausāk. Ir cilvēki, kas ļoti daudz ēd tad, kad par kaut ko nervozē. Viņi nemitīgi grauž riekstiņus, cepumus vai ko citu. Man tā nav. Ja nervozēju, tad daudz staigāju uz priekšu un atpakaļ, meklējot stāvokli, kas mani nomierina.
– Ko tu nekad neēd?
– Varbūt teiktais izraisīs izbrīnu, bet es neēdu dārzeņu zupu, lai gan salāti garšo. Zupa, kurā ir kāposti, burkāni, zirņi un citi zaļumi, man šķiet saldena. Pat sāls un garšvielas lielā daudzumā nelīdz. Man līdz šim nav nācies nobaudīt īpaši eksotiskus ēdienus, bet, ja tāda iespēja rastos, neatteiktos to izmantot. Esmu nogaršojis žāvētas nutrijas un bebrus. Garšīgi. Ja atrodos ārpus Latvijas robežām, cenšos nogaršot konkrētās valsts nacionālos ēdienus. Piemēram, Ungārijā nevarēju pierast pie ungāru ēdieniem, kas bija ārkārtīgi piparoti, bet tad, kad Ungārijā, kur bija ļoti karsts laiks, nodzīvoju nedēļu, sapratu, ka “ugunīgie” ēdieni ir karstumā nepieciešami. Man tie iegaršojās. Uzskatu, ka, lai par kādu ēdienu paustu savu viedokli, man tas vispirms jānogaršo. Pat tad, ja tas ir kaut kas savdabīgs.
– Otrdien, 17. jūnijā, ir tava dzimšanas diena. Vai viesus pārsteigsi ar kādu paša radītu kulinārijas brīnumu?
– Vēl neesmu izlēmis, bet dažādi brīnumi mēdz notikt. Labāk, lai tas viņiem ir noslēpums!
