Folkloras kopa: vainagu nopin piecās minūtēs.
Folkloras kopa: vainagu nopin piecās minūtēs
Šodien Gulbenes tirgus laukumā, kur notiks Zāļu tirgus, līdz ar skanīgām līgodziesmām folkloras kopas “Līgo” dalībnieki ieteiks arī kādu ārstniecības augu, kura tēja vai uzlējums noderēs pēc lustīgas Jāņu līgošanas. Viņi rajonā ir vieni no tiem, kas noteikti zina visvairāk līgodziesmu, bet jāņuzāļu vainagu spēj nopīt piecās minūtēs.
Ikviens varēs uzzināt arī, kas darāms, lai ieraudzītu papardi uzziedam, kā ar vainaga palīdzību acu vainas izdziedēt, un citas gudrības, kas attaisnojas tikai Jāņu naktī.
Folkloras kopas “Līgo” vadītāja Inese Stalīdzāne skaidro, ka ticējumus, aplīgošanas dziesmas, senus padomus un atziņas viņi gūst, pārlapojot viedos rakstus. “Tas ir viss, ko mūžā krājis Emilis Melngailis, Andrejs Jurjāns un citi dižgari. Izmantojam arī tās dziesmas, kuras esam pierakstījuši, apciemojot pagasta teicējas un visus mums tuvos cilvēkus,” viņa saka. Kopas dalībniecēm Jāņi saistās ar cilvēku apciemošanu, kad ar drastisku līgodziesmu klauvē pie Jāņu un Līgu namdurvīm.
“Mēs visu gadu cītīgi krājam tautasdziesmas, lai, dodoties aplīgot, cilvēkus vienmēr pārsteigtu ar kaut ko jaunu.
Daukstu pagastā ir daudz Līgu un Jāņu, tāpēc cenšamies apciemot vismaz daļu no viņiem. Arī šogad. Esam pārliecinājušies, ka vismīļākā uzņemšana, vismīkstākie sieri un visgaršīgākais alus ir Staros,” stāsta Inese un min, ka pirmo vienmēr apciemojot Annu Jasmani, kura ir Jāņa meita, Jāņa māsa un Jāņa māte.
“Folkloras kopa “Līgo” nākamgad veļu laikā svinēs 20 gadu dzimšanas dienu, kad varēsim sacīt, ka esam pilngadīgi. Šobrīd kopā darbojas 15 dalībnieki, bet kopumā pa šiem gadiem pie mums ir dziedājuši apmēram 90 cilvēki. Viņus visus aicināsim piedalīties arī dzimšanas dienas svinībās,” stāsta Inese.
Kopas nosaukums “Līgo” nav radies nejauši. “To izvēlējāmies tāpēc, ka dziesma cilvēkam dod prieku, bet brīžos, kad sirds ir tik pārpilna prieka, vienmēr gribas uzsaukt: “Līgo!” Senos rakstos ir teikts, ka Līgo bijis labas izdošanās un līksmības Dievs,” skaidro vadītāja.
Lai gan folkloras kopā darbojas pārsvarā sievietes un vienīgais stiprā dzimuma pārstāvis ir Edgars, kurš labprāt spēlē ģitāru, vadītāja priecājas par katru, kas izsaka vēlmi dziedāt kopā ar pārējiem.
“Līgo” dalībnieces citu aiz cita no zināšanu pūra ceļ ārā dažādus Jāņu dienas ticējumus.
“Esam novērojušas, ka šodien daudziem cilvēkiem ir problēmas ar redzi, jo to sabendējuši datori, bet brilles maksā dārgi. Tāpēc Jāņos ir jānopin vainags un caur to jāraugās jāņugunī, sakot: “Mīļā jāņuguntiņa, dod manām acīm gaišumu un spēku, lai es neredzu bēdas un nedienas!” Tā arī būs, jo ieraudzīsiet tikai uguni,” smej kopas vadītāja.
Inese un pārējie kopas dalībnieki bilst, ka visgrūtāk līgotājiem esot Jāņu rītā. Tad vislabākais palīgs veselības atgūšanā esot lupstājs, kam vajadzētu augt katrā sētā.
“Lupstājs ir pati labākā jāņuzāle nervu nomierināšanai,” iesaka Inese, bet Rudīte Vaice piebilst, ka nierēm un urīnpūslim noderīga būšot baltās nātres un raspodiņu tēja, jo nekad nevarot zināt, cik silta vai auksta būs Jāņu nakts.
“Līgo” kopas dalībnieces apgalvo, ka papardes zied. Ja kādam neesot izdevies papardes ziedu ieraudzīt, tad Jāņu naktī vienam pašam pulksten 12.00 jāpaņem Bībele, atsprēkleniski jāiebrien papardēs, jānoguļas, jāuzliek Bībele uz krūtīm un jāskatās uz papardēm, tad ziedu noteikti ieraudzīšot.
