Ja baidāties no uzmācīgiem odiem, negaidīta lietus un vēja, ja traucē rasas izmērcētās kājas un nav noskaņojuma ar visiem kopā skaļi līgot, Līgo vakaru varat pavadīt mājās.
Ja baidāties no uzmācīgiem odiem, negaidīta lietus un vēja, ja traucē rasas izmērcētās kājas un nav noskaņojuma ar visiem kopā skaļi līgot, Līgo vakaru varat pavadīt mājās. Neskumstiet arī par to, ka neiznāks iebrist papardēs, lai raudzītu, kā tās uzzied, jo papardes labi aug arī puķu podā.
Papardes ir dažādas – tādas, kas līdzinās tām, ko esam pieraduši uzlūkot mežā, kā arī papardes, kam ir neliela līdzība ar briežu ragiem. Bet ligzdu asplēnijas, kas arī pieder paparžu dzimtai, lapas neliecina par šo piederību. Tomēr, lai papardes labi augtu ne tikai mežā, bet arī dzīvoklī, jāizzina šā auga kaprīzes.
Izrādās, ka papardēm nepatīk caurvējš un tās nelabprāt aug caurstaigājamās telpās. Vislabāk tām patīk atrasties telpu stūros, pie sienas, nišās un citur.
Gandrīz visas papardes vēlas augt augsnē ar skābu reakciju, tāpēc papardes regulāri laistot ar pilsētas krāna ūdeni, augsnes reakcija mainās – tā kļūst sārmaina. Paparde sāk dzeltēt, birst lapas un kalst lapu malas. Puķu audzētāji iesaka vismaz divas, trīs reizes mēnesī laistāmo ūdeni paskābināt, tam mazliet pievienojot citronskābi. Tas palīdzēs izvairīties no augsnes pārkaļķošanās. Papardēm jāizmanto mēslojumi, kuros ir neliela kalcija deva. Augus iesaka mēslot reizi nedēļā vai reizi divās nedēļās.
Par papardēm saka, ka tās harmonizējoši iedarbojas uz cilvēka nervu sistēmu. Augs palīdz telpās atbrīvoties no kaitīgām ķīmiskām vielām, piemēram, ksilola, formaldehīda un citām, kuras izmanto sadzīves priekšmetu ražošanā.
Papardēm svarīga gaisa temperatūra. Piemēram, dzelzspaparde un burkānpaparde vislabprātāk aug vēsās telpās, kurās temperatūra ir plus 16 grādi Celsija. Plus 24 grādiem priekšroku dod nefrolēpes un ligzdu asplēnijas. Briežragpapardes labi aug gan siltumā, gan vēsumā.
Daudzām papardēm ir gaisa saknes, kuras nedrīkst apraut vai nogriezt. To var darīt tikai ar nokaltušajām. Papardi pārstādot vai sadalot, gaisa saknes aptin apkārt sakņu kamolam un iestāda augsnē. No gaisa saknēm jeb stīgām veidojas jaunās papardītes, ar kuru palīdzību papardes vairojas. Savukārt dzelzspapardes un ligzdu asplēnijas pavairo ar sporām, bet briežragpapardes – ar dalīšanu, burkānpapardes – ar mazām papardītēm, kas izaug lapu malās, tāpēc tautā to dēvē par dzīvdzemdētāju papardi.
Visvairāk papardes baidās no bruņutīm, tās augam uzbrūk visbiežāk un ir grūti pamanāmas, jo saplūst ar tās brūnajām sporām. Papardēm, kurām ir cietas, biezas un lielas lapas, kaitēkli var nomazgāt ar 40 procentu spirta šķīdumu. Ja papardes lapas veido daudzas sīkas lapiņas, vienīgā iespēja, kā to atbrīvot no kaitēkļiem, ir nogriezt bojātās lapas.
