Lai kļūtu par ministru, nav nepieciešama augstākā izglītība – likums to nenosaka, un arī vairākums Saeimas deputātu uzskata, ka šāda prasība likumā nav jāiekļauj. Man tas izklausās pēc joka, bet tas tomēr, šķiet, nav joks. Diendienā es lasu un dzirdu par mūsu valsts amata vīru augsto profesionalitāti. Taču diemžēl pārāk bieži mums nākas vilties šajos viņu pieņemtajos lēmumos, par spīti tam, ka tiek runāts, cik viņi ir profesionāli, gudri un tā tālāk. Es domāju, ka šo zināšanu viņiem vēl ir par maz un mūsu amata vīriem savas prasmes un zināšanas būtu vēl jāpapildina, respektīvi – jāmācās. Šodien ikviens domājošs cilvēks saprot, ka augsta profesionalitāte bez labas un augstas izglītības šodien nav iespējama, sevišķi, ja mēs runājam par tādiem nozīmīgiem amatiem kā ministri, kuru rokās ir gan mūsu valsts prestižs, gan labklājība, gan faktiski arī mūsu dzīve. Mēs ļoti labi zinām, ka bez ļoti labas izglītības nevar dabūt ne labu darbu karjeras izaugsmē, ne atalgojuma ziņā. Zinām arī to, ka pirmais jautājums, jebkurā darbā rakstot CV, ir augstākā izglītība un svešvaloda. Un mēs arī zinām, cik grūti ar vairākām absolvētām augstskolām, vairāku svešvalodu labām zināšanām ir dabūt darbu provincē, un nerunāsim vispār par laukiem. Un tad rodas jautājums – ja ministram nevajag augstāko izglītību, bet zemākstāvošiem to vajag, vai tiešām cilvēki bez izglītības vadīs tos, kam ir augstākā izglītība?
