Pilna māja ar cilvēkiem kā pirms 115 gadiem. Vēsturiskajā Tirzas-Velēnas Lauksaimniecības biedrības namā sestdien, 16. maijā, valdīja svētku gaisotne. Ēka šodiena joprojām ir pagasta sabiedriskās dzīves epicentrs.
Tirzmaliešiem savs ķieģeļsarkanais biedrības nams vienmēr ir bijis īpašs – “Dzirkstelei” teic vietējās kultūras dzīves veidotāja Alda Alberte. Viņa stāsta – ēka tikusi celta tā, lai apmeklētāji pirmā stāva garderobē noliktu savu ikdienu – virsdrēbes – un svētku drānās kāptu līdz svinību zālei otrajā stāvā.
“Tā domāts, lai dāmas pa kāpnēm augšup dodas, papēžus klaudzinādamas un saviem kungiem pie elkoņiem turēdamās. Par to man senie tirzmalieši ir stāstījuši. Svinību zāle ir kā kultūras templis. Šodien mūziķi smagi nopūšas, jo uz otro stāvu ir jāuznes skaņas pastiprināšanas aparatūra. Bet agrāk jau tādas nebija. Katrs mūziķis uznesa sev līdzi tikai instrumentu – vijoli, trompeti, kontrabasu un cītaru. Klavieres augšā stāvēja uz vietas. Tirzas biedrības nama zālē ir brīnišķīga akustika – fantastika! To savulaik ir teicis mūsu slavenais diriģents Imants Kokars,” saka A.Alberte.
Kultūras vieta ar pagātni un šodienu
Biedrības nama godināšanu sestdien ievadīja Tirzas ozolu birztaliņas papildināšana ar jauniem stādījumiem. Par to bija parūpējies gulbenietis Guntis Grīnšteins, kura ikdiena ir saistīta ar sava privātā meža audzēšanu un kopšanu. Birztaliņa, kas veidota novadnieku godam un kuras stādīšana ir iesākusies jau pirms 45 gadiem, atrodas pagasta centrā netālu no biedrības nama.
“Birzs kuplo. Ir kāds koks nokaltis, tomēr vairākums ir iesakņojies labi,” saka A.Alberte.
Par 16. maija svētkiem Tirzā A.Alberte teic: “Visa centrā – Ievas Bērziņas un Nila Treija jaunā grāmata “Zem Tirzas Biedrības nama jumta”. Tas – ļoti svarīgi! Koncerta daļā iesaistījās visi mūsu pagastā esošie tautas mākslas kolektīvi. Arī dejotāju grupa no Tirzas pamatskolas. Piedalījās arī mūsu seno, nu jau leģendāro pagasta kolektīvu dalībnieki, piemēram, vokālais ansamblis “Taurenīši”. Dziedāja arī mūsu koristi, uzstājās vidējās un vecākās paaudzes tautisko deju kolektīvi, kā arī moderno jeb Eiropas deju izpildītāji. Amatierteātra dalībnieki uzstājās plaši, atgādinot un savijot vienā priekšnesumā fragmentus no apmēram 20 dažādiem mūsu iestudējumiem. Pasākumu kuplināja viesmūziķi. Uzstājās mūziķi Aivars Lapšāns un Edmunds Vestmanis. Možu garu skatītājos un koncerta dalībniekos ar saviem jokiem uzturēja mūsu atraktīvā Ligita Zvirbule, kā arī koncerta vadītāji – brāļi Arnis un Valters Krauzes. Visiem patika viņu joks par pārteikšanos, kādu reiz piedzīvojuši, vadīdami citu koncertu un kļūdaini pieteikdami tautas deju “Pēdējā laiviņa”, nevis “Peldēja laiviņa”, kā ir pareizi. Toreiz saņemti pārmetumi par “švimmēšanu”, kā arī komentāri, ka gan jau pašiem reiz pretī peldēs “Pēdējā laiviņa”. Arī mūsu koncertā šī deja tika nodejota pašmāju kolektīva izpildījumā. ”
Sirsnība, līdzdalība un iedvesma
A.Alberte stāsta, ka pasākumā izskanēja daudz dažādu atmiņu par Tirzas biedrības namu. Bija ieradies rīdzinieks Kārlis Akmens, kura vecaistēvs savulaik cēlis šo ēku un kura dzimta ir cēlusies Adulienā. Svētki noslēdzās ar balli. Bija lielā torte un galds ar cienastiem.
“Par atbalstu liela pateicība Sandrai Zirnei un Andrim Eglītim, pagasta un skolas darbiniekiem! Mūsu jaunieši bija sagatavojuši video par Tirzas biedrības nama aktivitātēm pēdējos 30 gados. Paldies Mārim Sirmulim! Paldies Anitai Graumanei no Druvienas Vecās skolas-muzeja par sarūpēto seno afišu izstādi. Tur – arī afišas par kādreiz organizētajiem Tirzas pasākumiem,” saka A.Alberte.
Tirzas biedrības nama 115 gadu jubilejai gatavošanās bijusi ilga un sākusies jau labu laiku iepriekš. Piedalīties ar savām idejām un klātbūtni tika aicināti bijušie un esošie tirzmalieši un visi, kam tuva Tirza un tās īpašā aura. Atsaucība bijusi liela.
Patīkamu pārsteigumu A.Albertei sagādājusi tirzmaliete Baiba Kļaviņa, kuras pieredze ir atsevišķa stāsta vērta. “Viņa 30 gadu garumā ir vākusi un saglabājusi informāciju par visiem pasākumiem, kurus ir apmeklējusi Tirzas biedrības namā,” stāsta A.Alberte.
B.Kļaviņa kolekcionētās atmiņas pierāda, cik rosīga vienmēr ir bijusi kultūras dzīve Tirzā. Arī okupācijas gados. Piemēram, bijis tā, ka vienā mēnesī Tirzā ar koncertu uzstājusies slavenā rokgrupa “Līvi”, bet pēc divām nedēļām – grupa “Credo”, kā arī vēl pēc kāda laika Tirzā dziedājis Ojārs Grīnbergs, Viktors Lapčenoks un Margarita Vilcāne. Turklāt B.Kļaviņa arī piefiksējusi apmeklētāju skaitu katrā pasākumā, uz kuru bija devusies pati. Ir bijušas reizes pat ar 1000 apmeklētajiem.
Arī šoreiz publika bija plaša un pārstāvēja ne tikai dažādus novada pagastus un Gulbeni, bet arī Rīgu, Tukumu, Salacgrīvu, Rūjienu.
