Nelabvēlīgo laika apstākļu dēļ sējas laikā pagājušā gada rudenī ziemāju sējumi sadīga nevienmērīgi, tāpēc pavasarī vietām tos bija nepieciešams pārsēt ar vasarājiem, kam raža ir mazāka nekā ziemājiem.
Nelabvēlīgo laika apstākļu dēļ sējas laikā pagājušā gada rudenī ziemāju sējumi sadīga nevienmērīgi, tāpēc pavasarī vietām tos bija nepieciešams pārsēt ar vasarājiem, kam raža ir mazāka nekā ziemājiem.
“Sējumi dīga gausi. Rudens periodā arī agrotehniski viss netika izdarīts. Daudzi, sējot ziemājus, izmantoja nesabalansētu mēslojuma devu. Vietās, kur ziemājus iesēja dziļāk, cieta sakņu sistēma,” situāciju raksturo rajona lauksaimniecības konsultāciju biroja augkopības speciāliste Lūcija Cīrule.
Ziemas kviešu, rudzu un ziemas rapša, kā arī tritikāles sējumu ziemošanas apstākļu ietekmi uz zelmeņa pārziemošanu rajonā sāka vērtēt aprīļa otrajā pusē, pārbaudot sējumus deviņās saimniecībās 656 hektāru platībā. Maijā sākusies atkārtota sējumu izvērtēšana.
L.Cīrule secina, ka decembrī zemē sasalums bija 1,2 līdz 1,5 metri. Zem aramkārtas sasalums saglabājās pat maijā, jo naktīs bija zema gaisa temperatūra.
“Ziemāju veģetācija atsākās gausi, jo sējumi ziemošanas periodā ilgstoši cieta no janvāra kailsala. Tā nelabvēlīgā ietekme atkārtojās arī martā un aprīlī. Aprīlī uzsnigušais sniegs, kas 15 līdz 20 centimetru biezumā noturējās vairāk par nedēļu, smagās mālainās augsnēs ziemas kviešu sējumu kvalitāti vēl pasliktināja,” stāsta augkopības speciāliste. Viņa secina, ka arī pavasara gaisa temperatūra nav sasniegusi veģetācijai labvēlīgu robežu. Nakts salnu ietekmē sējumi ir izcilāti. No tā cietusi ziemāju sakņu sistēma.
Gandrīz simtprocentīgi bojā gājuši ziemas rapša sējumi vairāk nekā 500 hektāru platībā. No tiem pārsēti vairāk nekā 200 hektāri.
“Divās trešdaļās no pārbaudītajiem ziemas kviešu sējumiem, ja klimatiskie laika apstākļi nekļūs sliktāki, varēs novākt ne vairāk kā pusi no plānotās ražas. Tas nozīmē, ka zemnieku saimniecībās augkopības ekonomiskie rādītāji nebūs tādi, kā cerēts,” saka L.Cīrule.
Speciāliste skaidro, ka ne visiem zemniekiem, kas graudaugus sēj nelielās platībās, pietiek līdzekļu, lai apdrošinātu sējumus, bet valsts nav paredzējusi maksāt kompensāciju par sausumā un salā cietušajiem ziemājiem.
“Kompensāciju – 16 latus par hektāru rapša sējumu – iespējams saņemt, ja izmantota sertificēta sēkla, bet astoņus latus, ja sēta nesertificēta sēkla,” atgādina speciāliste.
