Diskusija par pašvaldības aģentūras “Gulbenes tūrisma un kultūrvēsturiskā mantojuma centrs” turpmāko trīs gadu stratēģiju šonedēļ sākās novada domē. Deputātei Antrai Sprudzānei bija vairāki jautājumi par šo apstiprināšanai nodoto dokumentu, viņa norādīja uz tā struktūras juceklīgumu, konkrētības trūkumu domas izklāstā.
“Kā reāli tiek plānots realizēt šo programmu attiecībā pret budžetu kaut vai 2016.gadā?” vaicāja A.Sprudzāne. Ja runa esot par 3 līdz 6 jaunumu ieviešanu katru gadu, griboties precizēt, kas tie būs par jaunumiem un cik izmaksās to ieviešana. Neesot skaidri saprotams, kuri ir tie pašvaldības aģentūras “Gulbenes tūrisma un kultūrvēsturiskā mantojuma centrs” pakalpojumi, par kuriem ir/nav jāmaksā. Stratēģijā arī pietrūkst informācijas par jau izveidotajiem un vēl veidojamajiem tūrisma informācijas punktiem novadā. Neskaidrības esot arī par gidiem, tāpat arī par stratēģijas projektā izmantotajiem statistikas datiem. A.Sprudzāne arī vēlējās zināt, vai ir atmaksājusies novada dalība dažādās tūrisma reklāmas aktivitātēs.
Priekšsēdētājs aptur diskusiju komitejā
Aģentūras direktore Iveta Kovtuņenko aicināja A.Sprudzāni visus jautājumus viņai iesniegt elektroniski, uz ko tā atbildēja, tam neesot laika. Domu apmaiņu pārtrauca pašvaldības vadītājs Andris Apinītis, aicinot A.Sprudzāni un I.Kovtuņenko satikties šaurā lokā līdz 25.februāra novada domes sēdei, lai vienotos par veicamajām izmaiņām stratēģijā līdz tās apstiprināšanai.
Deputāts Dzintars Poļaks pauda, ka viņš minēto dokumentu ir izlasījis trīs reizes un viņam tajā viss šķiet saprotams – kas ir izdarīts, kas tiek plānots un par kādām finansēm tas tiks realizēts. Kolēģis Gunārs Ciglis piebilda, ka šāda veida dokumenta izveidē ir jābūt ļoti loģiskai pieejai. Stratēģijā, pēc viņa domām, jābūt ierakstītam tam, ko pašvaldība vēlas sasniegt, bet pēc tam seko rīcības plāns, kas pasaka, kā varēs sasniegt vēlamo rezultātu.
Stratēģija – dokuments 38 lappušu biezumā
I.Kovtuņenko vadītās aģentūras izstrādātajā pašu darbību reglamentējošajā dokumentā ir teikts, ka iepriekšējās stratēģijas prioritāte bija sadarbības veicināšana tūrisma piedāvājuma veidošanai, attīstīšanai un popularizēšanai. Turpmāk kā prioritāte tiek izvirzīta kopīgā tūrisma galamērķa atpazīstamības veicināšana un konkurētspējas paaugstināšana vietējā, reģionālā, nacionālā, Baltijas līmenī, veidojot kopīgus tūrisma produktus un 2 līdz 3 dienu pasākumus.
38 lappušu biezajā stratēģijā ir akcentētas arī aģentūras darbības prioritātes vietējā, valsts un starptautiskā līmenī. Piemēram, vietējā līmenī ir ieplānots veidot savu datu bāzi, turpināt strādāt pie kultūrtūrisma maršrutiem, gidu apmācības, suvenīru izveides ar novadam raksturīgu akcentu, kā arī izvietot ceļa norādes uz tūrisma objektiem un mājražotāju darbības vietām. Īpaši izcelta nepieciešamība turpināt pilnveidot un popularizēt bānīti un citus piedāvājumus saistībā ar to, kā arī strādāt pie aktīvā jeb tā saucamā ekotūrisma piedāvājumiem. Apzināta nepieciešamība organizēt publiskus pateicības pasākumus, godinot cilvēkus, kuri veicina tūrisma un tam piemērotas vides attīstību novadā.
Stratēģija ietver arī rīcības pasākumu uzskaitījumu, kur ir nosauktas apjomīgas naudas summas, taču apraksts par to, kā konkrēti paredzēts lietot naudu, ir skops. Tomēr norādīts – rīcības pasākumi tiks īstenoti katru gadu no pašvaldības budžeta piešķirtā finansējuma ietvaros. Piemēram, 100 000 eiro kā plānotais finansējums ir nosaukts pie ieceres piedalīties Igaunijas – Latvija programmas projektā “Tour de lake” ar mērķi izveidot, attīstīt tūrisma piedāvājumu dažādiem gadalaikiem. Projekta partneri nosaukti Alūksnes novada dome, Apes novada dome, kā arī trīs Igaunijas pašvaldības. Kā ieceres realizācijas laiks ir norādīts šis un nākamais gads. Nekas tuvāk par šo konkrēto finansiāli apjomīgo ieceri dokumenta projektā atklāts netiek.
