Valdības komiteja izskatījusi Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotos valsts pamatizglītības standartus, kas nosaka izglītības obligāto saturu, vērtēšanas principus un kārtību.
Valdības komiteja izskatījusi Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotos valsts pamatizglītības standartus, kas nosaka izglītības obligāto saturu, vērtēšanas principus un kārtību. Pamatizglītības saturu veido 15 nozares: valoda, māksla, cilvēks un sabiedrība, vēsture, datorzinības, sports, ģeogrāfija un citas. Paredzams, ka 1.līdz 3.klases skolēnus vērtēs bezatzīmju sistēmā, kas ir īss vērtējošs mutvārdu un rakstveida raksturojums par skolēnu mācību darbu, stilu, saskarsmes un sadarbības prasmi. 4.klasē 10 ballu sistēmā vērtē zināšanas matemātikā, dzimtajā valodā un latviešu valodā. Pārējās mācībās vērtē bezatzīmju sistēmā. No 5.līdz 9.klasei lielākā daļa zinību ir jāvērtē 10 ballu sistēmā, izņemot veselības mācību, civilzinības un ētiku.
Nosaka izglītības līmeni
Tagad ir zināms, kādi ir Latvijas izglītības standarti. Uzsvars ir likts uz personības veidošanu. Standarts nosaka, kādām zināšanām un prasmēm ir jābūt, kad jaunieši beidz pamatskolu. Tās uzdevums ir sagatavot tālākai izglītībai vidējās un profesionālās mācību iestādēs. Daudzi skolēni nesasniedz standartus, bet citi tos pārsniedz. Protams, izglītības kvalitāti ir grūti noteikt. Ir valstis, kurās neizmanto standartus, uzskata, ka tie bremzē attīstību. Tomēr neviens nevar pateikt, kas būtu labāks par standartu. Uzskatu, ka ir vajadzīgs noteikt izglītības līmeni, kādu vēlas sasniegt.
Standarti ir izglītības normas, kuru sasniegšanai ir jāizstrādā programmas. Skolu direktori un mācību priekšmetu pasniedzēji var izmantot paraugprogrammas, bet var arī paši izstrādāt mācību programmas. Standarti izvirza skolēniem prasību mācīties. Šī pieeja ir efektīvāka, bet prasa vairāk zināšanu psiholoģijā un mācību priekšmetā no skolotāja. Taču bērnu attīstībā skolai nav pirmā vieta. Vecāki ietekmē bērnu vēlmi mācīties. Viņi var iet uz skolu, lai kopīgi ar profesionāļiem risinātu izglītības jautājumus.
Izmanto pusi budžeta
Latvija ir trūcīga valsts. Izglītībai pašvaldības izlieto 40 līdz 60 procentus budžeta līdzekļu, un valstī ir līdzīga situācija. Vai tirgus apstākļos katrā pagastā iespējams saglabāt skolu? Uz šo jautājumu droši vien vajadzēs atbildēt katras administratīvās teritorijas deputātiem. Ir zināms, ka efektīvāk pedagogs var strādāt nelielā klasē. Un tad ir jājautā, vai var teikt, ka izglītība ir nerentabla. Nav izsvērts, ko var dot un ko atņemt skolu tīkla optimizācija. Kāda būs izglītība pēc 10, 15 gadiem? Valdība var panākt, ka pašvaldības būs spiestas domāt par skolu skaita samazināšanu. Bet pagaidām tā ir pagastu padomju izvēle. Ja pagasti apvienosies, tad deputāti lems, vai ir dārgi uzturēt divas skolas.
Vērtēšana ir subjektīva
Tagad skolēnu zināšanu vērtējumam ir daudz lielāka nozīme nekā kādreiz. Tāpēc diskusijas par vērtēšanas sistēmas kritērijiem un objektivitāti ir vajadzīgas. Skolu beidzot, ir centralizēti eksāmeni. To būtība ir precīzi un objektīvi novērtēt zināšanas. Augstskolās nevajadzēs kārtot iestājeksāmenus, jo izmantos centralizēto eksāmenu rezultātus.
Zināšanu vērtēšanas diapazons no vienas līdz desmit ballēm ir plašs. Turklāt tajā liela ietekme ir skolotāja subjektīvam vērtējumam. Ir jāizstrādā kritēriji, kas nosaka, ar cik ballēm jāvērtē noteikts pareizu atbilžu skaits. Tad skolotājs vērtējumu nevarēs ietekmēt. Interesanti, ka skolēni un viņu vecāki reti izsaka pretenzijas par zināšanu vērtējumu. Subjektīvs vērtējums ir pieņemts kā norma. Bet katram ir tiesības jautāt, kāpēc zināšanu vērtējums ir tāds un ne citāds.
Objektīvu vērtēšanas kritēriju ieviešanu kavē tradīcijas. Izglītības un zinātnes ministrijā uzskata, ka var būt arī subjektīva pieeja vērtēšanā. Turklāt testu un citu objektīvas vērtēšanas kritēriju izstrāde prasa līdzekļus, resursus un laiku. Pārbaudes eksāmeni ir veidoti pēc šiem kritērijiem.
