Ziemām
kļūstot arvien siltākām, veidojas labvēlīgāki apstākļi ērču
pārziemošanai, bet iedzīvotājiem tas var radīt lielākus draudus
saslimt ar ērču encefalītu, liecina epidemiologu novērojumi.
Ērču
encefalīts aptver arvien plašākas teritorijas
2000.gadā
veiktais pētījums (Randolph un Rogers) atklāj, ka laikā no 1980.
līdz 1990. gadiem Eiropā ziemas laikā tika reģistrēts mazāks
dienu skaits ar temperatūrām, kas zemākas par mīnus 12 C. Šis
apstāklis veicinājis ērču izplatību ziemeļu virzienā un
tādejādi ērču encefalīta problēma kļūst aktuāla arī
Norvēģijā, Somijā, Zviedrijā, Dānijā, kur agrāk to nepazina.
Savukārt ērču skaita pieaugums Eiropā varētu būt saistīts ar
maigākām ziemām, agrāku pavasari un vēlāku rudeni, jo pieaug
dienu skaits ar minimālo temperatūru 5-8 C, liecina Slimību
profilakses un kontroles centra (SPKC) dati.
Arī
Latvijā kopš 1990. gadu vidus novērotais temperatūras pieaugums
aprīļa 3. dekādē varētu būt sekmējis vienlaicīgu ērču
kāpuru un mazo ērču barošanos no peļveidīgajiem grauzējiem,
kas uztur augstu ērču inficētību ar encefalīta vīrusu.
Tiesa
gan, arī siltās ziemās, kādas pēdējos gados novērotas Latvijā,
atkusnim vairākkārt mijoties ar salu, var izveidoties nelabvēlīgi
ziemošanas apstākļi un ērces izmirst. Iespējams, tieši tāpēc
pēdējos divos gados Latvijā ērču aktivitāte ir nedaudz
samazinājusi. Tomēr tas nenozīmē, ka saslimstība ar ērču
encefalītu Latvijā varētu ievērojami samazināties.
Bez
tam, ērču aktivitāti ietekmē ne tikai globālās klimata
izmaiņas, bet arī ērču fizioloģiskie cikli, kur aktivitātes
kāpumi mijas ar kritumiem. Saslimstību ietekmē arī dažādi citi
faktori, piemēram, iedzīvotāju informētību par profilakses
pasākumiem, tai skaitā pareizu ģērbšanos, kontakti ar ērču
izplatības vietām, ainavas sakoptība vai nekoptība u.c.
Labākā
aizsardzība ir vakcinācija
Eiropā
ērču encefalīta endēmiskajos apgabalos vidēji 0,1-4,5% ērču ir
inficētas ar ērču encefalīta vīrusu. Latvijā šis rādītājs
ir līdzīgs, pēdējos gados inficētas ir bijušas 1-3% ērču
(RAKUS Latvijas Infektoloģijas centra laboratorijā).
Latvijas
iedzīvotājiem jārēķinās, ka saslimt ar ērču encefalītu var
ne tikai augsta riska teritorijās, bet arī piemājas mežā.
Labākais veids, kā izsargāties no bīstamās neiroloģiskās
slimības, kas smagākos gadījumos var beigties pat ar nāvi, ir
vakcinācija. Piemēram, Austrijā, kas ērču encefalīta izplatības
ziņā ir līdzvērtīga Latvijai, pret šo infekciju ar vismaz vienu
vakcīnas devu ir vakcinēti vairāk nekā 80% iedzīvotāju, kas
būtiski ir samazinājis saslimstību. Savukārt Latvijā, pēc SPKC
datiem, pret ērču encefalītu ir vakcinēti aptuveni 10%
iedzīvotāju. Latvijā pret ērču encefalītu ir pieejamas divas
līdzvērtīgas un aizvietojamas vakcīnas.
Latvijā
ik gadu tiek noteikti arī tā sauktie endēmiskie rajoni, kur
saslimstība ar ērču encefalītu ir visaugstākā – šogad tādi
ir 26, informē SPKC. Šajās augsta riska teritorijās deklarētajiem
bērniem līdz 18 gadu vecumam tiek nodrošināta valsts apmaksāta
vakcinācija pret ērču encefalītu.
Bāreņus
un bez vecāku gādības palikušos bērnus ar valsts apmaksāto
vakcīnu pret ērču encefalītu vakcinē visā
Latvijas teritorijā, neatkarīgi no dzīvesvietas.
Pēdējo
desmit gadu laikā ar ērču encefalītu Latvijā saslimuši 2759
cilvēki, bet 19 cilvēki no šīs slimības miruši, liecina SPKC
dati.
