Izglītības nozarē strādājošie turpina kritizēt pedagogu atalgojuma plānus

Izglītības iestāžu vakanču problēmas cēloņi ir profesijas prestiža trūkums, zemās algas un nepilnīga pedagogu sagatavošana, uzskata Latvijas izglītības vadītāju asociācijas (LIVA) prezidents Rūdolfs Kalvāns.

Viņš papildus izcēla, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) joprojām plāno samazināt valsts ģimnāzijām noteikto papildu finansējuma koeficientu. Viņš skaidroja, ka LIVA biedri joprojām saredz nepieciešamību koeficientu celt līdz 1,3 %.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Inga Vanaga trešdien preses konferencē skaidroja, ka līdz 2025.gadam valdībai nav plānots palielināt mērķdotācijas pedagogiem, tādējādi tas ietekmētu nodarbinātības stabilitāti. Tāpēc daudziem pedagogiem, kuriem tika solīta algas pakāpeniskā palielināšanās, noteikto mērķdotācijas griestu dēļ šis solījums netiks izpildīts.

Vanaga atzina, ka skolu skolotājiem tiek piedāvāti dažādi koeficienti un paaugstinājums zināmā mērā ir noticis, bet LIZDA joprojām uzskata, ka tas nav korekti, jo līdztekus vairākām izglītības iestādēm ir uzlikti mērķdotāciju griesti.

Apkopojot datus, Vanaga secināja, ka 16 pašvaldībām ir samazinātas mērķdotācijas, pārejot uz jauno mācību sistēmu, savukārt 27 pašvaldībām tā ir palielinājusies, tomēr algu palielinājums joprojām ir zemāks, nekā bija solīts.

Preses konferencē Latvijas Pašvaldību savienības pārstāve Ināra Dundure atzina, ka sākumā pašvaldību savienība kopumā atbalstīja modeli, bet ilgtermiņā rezultāti, kurus nesa modelis, radīja lielu vilšanos.

Kā uzsvēra Dundure, neplānojot pedagogu atalgojuma palielināšanos nākamos trīs gadus, valdība šo atbildību uzliek uz pašvaldības pleciem, it kā sakārtojot skolu tīklu.

Dundure uzskata, ka, ja tiek veikta izglītības reforma, tad tai ir jāveicina attīstība, nevis stagnēšana. Piemēram, būtu nepieciešams pāriet uz sistēmu, kur pedagogu slodzi aprēķina, balstoties uz skolēnu skaitu, kā arī būtu nepieciešams mainīt mācību stundu plānojumu tā, lai skolēniem vienā dienā viens mācību priekšmets tiek mācītas vidēji četras nodarbības un atlikušo nedēļu šis priekšmets nav jāmācās.

Iepriekš ziņots, ka iepriekšējā nedēļā netika panākta vienošanās starp pedagogiem un IZM par pedagogu algu palielināšanu. Kā pauda Vanaga “algas tiks praktiski “iesaldētas” gandrīz visiem pedagogiem uz vairākiem gadiem”.

Savukārt Izglītības un zinātnes ministres padomnieks Jānis Ozols (K) skaidroja, ka pedagogu algu palielināšana nerisinās vakanču problēmu, tā vietā ir jāceļ izglītības iestāžu prestižs.

Viņš uzsver, ka pedagogu vakanču problēma pastāv arī Somijā un Vācijā, kur pedagogu algas ir augstas. Tādēļ IZM plāno paaugstināt pedagogu darba minimālo likmi, bet citus atalgojuma celšanas plānu tuvākajam laikam nav.

Kā ziņots, ja pedagogu prasības netiks ņemtas vērā, LIZDA septembrī organizēs protesta akcijas.

LIZDA apgalvo, ka problēmas netiek efektīvi risinātas, ko pierāda lielais vakanču skaits, pedagogu pārslodze un augsta profesionālā izdegšana. Tāpēc LIZDA vērš uzmanību, ka steidzama darba slodzes problēmu nerisināšana un konkurētspējīga atalgojuma nenodrošināšana būtiski ietekmēs izglītības kvalitāti, pieejamību, kā arī radīs papildus izdevumus valsts sociālās apdrošināšanas speciālajam budžetam un veselības nozares budžetam.

LIZDA vairākkārtīgi esot vērsusies pie Izglītības un zinātnes ministrijas, valdības, Saeimas, aktualizējot pedagogu darba slodzes sabalansēšanas un darba samaksas paaugstināšanas nepieciešamību.

Organizācija arī uzsver, ka par darba slodzes problēmjautājumiem savos ziņojumos norāda arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija un Eiropas Padome, tos apstiprina arī LIZDA, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Universitātes, pētījumi, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā izskatītie jautājumi.

LETA